“Šobrīd mēs galveno uzmanību pievēršam Bučai un uzbrukumiem Ukrainas civilajai infrastruktūrai,” sarunā ar laikrakstu “Welt am Sonntag” norādījis Franks.

Viņš atklājis, ka lielākā daļa pierādījumu iegūta, intervējot ukraiņu bēgļus un ka tagad galvenais mērķis ir “sagatavot iespējamo vēlāko tiesas lietu,” ko varētu izskatīt vai nu Vācija, vai kāda cita valsts, vai arī starptautiska tiesa.

Franka birojs jau iepriekš izmantojis universālās jurisdikcijas principu, kas pieļauj tiesisko vajāšanu par atsevišķiem smagiem noziegumiem neatkarīgi no vietas, kur tie pastrādāti. Šis princips piemērots, lai tiesātu tos, kas pastrādājuši noziegumus Sīrijas pilsoņkara laikā.

Pamatojoties uz šo principu, grupa Mjanmas pilsoņu Vācijā janvārī iesniedz kriminālprasību pret Mjanmas armiju, apsūdzot to genocīdā, kara noziegumos un noziegumos pret cilvēcību.

Franks pavēstījis, ka viņa birojs izmeklēšanu par Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem uzsācis jau 2022.gada martā.

“Šajā izmeklēšanā mēs nevēršamies pret zināmiem konkrētiem cilvēkiem, bet drīzāk vācam informāciju un pierādījumus,” norādījis ģenerālprokurors.

Viņš atzinis, ka aizdomās turamo kara noziedznieku tiesiskā vajāšana Vācijā iespējama tikai tad, ja tie atrodas valsts teritorijā.

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka janvārī aicināja izveidot īpašu tribunālu, norādot, ka Starptautiskā Krimināltiesa (ICC) nevar tiesāt krievu kara noziedzniekus, jo nedz Krievija, nedz Ukraina nav ICC dalībvalstis.

“Ko mēs vēlamies saukt tiesas priekšā? Valsts līderus – tos, kas izlēma sākt karu, – un cilvēkus, kas augstākajā armijas līmenī īstenoja šo lēmumu,” norādījis Franks.