Tagad likumprojekts nonāk Bundestāgā, kur gaidāmas nopietnas debates un iespējami grozījumi.

Atgriešanās pie obligātā militārā dienesta, ko rosināja kanclera Frīdriha Merca valdošā konservatīvā bloka (CDU/CSU) politiķi, netika apstiprināta.

Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss izklāstīja obligātā iesaukuma pamatnosacījumus.

Ja drošības situācija vai brīvprātīgo trūkums radītu nepieciešamību veikt iesaukumu, tas vispirms būtu jāapstiprina Bundestāgam.

Vācijas bruņotajiem spēkiem jeb Bundesvēram ir vajadzīgi aptuveni 80 000 papildu aktīvo karavīru.

NATO uzskata, ka Vācijai ir nepieciešami aptuveni 260 000 karavīru liela armija, lai Vācija spētu pretoties iespējamam uzbrukumam, piemēram, no Krievijas puses.

Jaunais militārais dienests galvenokārt paredzēts, lai nodrošinātu pamatu lielākai rezervei.

Plānots sākt ar 15 000 jauniesauktajiem un ieviest obligātās medicīniskās atestācijas no 2027. gada.

Lai reģistrētos, jauniem vīriešiem anketā būs jānorāda, vai viņi vēlas un spēj dienēt, savukārt sievietes to varēs darīt brīvprātīgi.