Vācija, kas ir lielākais Ukrainas militārais atbalstītājs aiz ASV, plāno šogad un 2026.gadā Kijivas atbalstam tērēt deviņus miljardus eiro, sacīja vicekanclers.

“Kamēr vien šis karš turpināsies, mēs būsim kopā ar Ukrainu, jo runa ir arī par mūsu brīvību un drošību,” sacīja sociāldemokrātu politiķis.

Kijiva sadarbojas ar sabiedrotajiem, lai vienotos par drošības garantijām, kas tiek uzskatītas par izšķirošām, lai izbeigtu vairāk nekā trīs gadus ilgstošo karu.

Klingbeils, norādot, ka diskusijas ir sākuma stadijā, uzsvēra, ka garantijām jābūt uzticamām, lai “nodrošinātu noturīgu mieru” Ukrainai.

“Svarīgi ir tas, lai galu galā būtu drošības garantijas, kas nodrošina, ka Ukrainai vairs netiks uzbrukts,” viņš sacīja.

Mērķim jābūt, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins “vairs neuzdrošinās uzbrukt Ukrainai tādā veidā, kā viņš to darījis pēdējo trīsarpus gadu laikā”, piebilda vicekanclers.

“Mums, Vācijai, protams, arī jāuzņemas atbildība,” piebilda Klingbeils.

Īpaši svarīgi ir divi komponenti – lai Ukrainai būtu spēcīga armija un lai Ukrainā tiktu palielināta ieroču ražošana, norādīja politiķis.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis teicis, ka, karam beidzoties, svarīga ir arī ārvalstu karaspēka klātbūtne Ukrainā.

Francija un Lielbritānija uztur ideju par karaspēka nosūtīšanu, lai gādātu par eventuālā miera līguma ievērošanu, tomēr Vācija izteikusies atturīgi par šādu iespēju.

Cerības uz drīzu miera panākšanu mazinājās pēc tam, kad Maskava piektdien noraidīja tūlītēju Zelenska un Putina tikšanos, neraugoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa centieniem noorganizēt Ukrainas un Krievijas samitu.

“Tagad bumba ir Vladimira Putina pusē,” sacīja Vācijas vicekanclers. “Viņš ir tas, kas var nekavējoties apturēt karu, kas var nekavējoties apturēt slepkavības.”