Vādefuls pauda pārliecību, ka Brisele spētu virzīties uz priekšu ātrāk, pieņemot lēmumus ar balsu vairākumu vai panākot vienošanos starp mazākām ES valstu grupām.

Atsevišķu ES valstu rīcība, bloķējot lēmumus, ir “padarījusi ES par ķīlnieci nacionālo un svešu interešu dēļ”, Konrāda Adenauera fondā sacīja Vādefuls.

ES jau izmanto balsu vairākumu, lai lemtu par Eiropas Komisijas ierosinātajiem tiesību aktiem. Taču dažus pasākumus, jo īpaši sankcijas, ES paplašināšanos, ārpolitikas lēmumus un ES nodokļus, var pieņemt tikai vienprātīgi.

Vādefuls solīja, ka pat bez vienprātības Berlīne “neatteiksies no vienprātības meklējumiem”.

ES līderu pacietību pēdējos gados krietni pārbaudīja aizejošais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, bloķējot daudzus ES lēmumus, tostarp ES 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un sankcijas Krievijai. Orbāna graujošā sakāve Ungārijas parlamenta vēlēšanās aprīļa vidū daudziem ES līderiem bija liels atvieglojums.

Vādefuls uzsvēra, ka konflikti un vētrainās globālās attiecības nozīmē, ka ES ir būtiski izmantot savu ietekmi un ekonomisko spēku, lai virzītu savas intereses. “Kad runa ir par drošību, vienprātības princips var mūs pakļaut eksistenciālām briesmām, jo tie ir dzīvības un nāves jautājumi,” viņš uzsvēra.

Vācijas ārlietu ministrs arī aicināja piešķirt Briselei lielākas pilnvaras aizturēt ES līdzekļus valstīm, “kuras pārkāpj mūsu kopējās vērtības”.

Vādefuls savā runā Konrāda Adenauera fondā nepieminēja Ungāriju, taču ES bieži konfliktēja ar Orbāna valdību par tiesību un tiesiskuma jautājumiem, un Brisele arī iesaldēja Ungārijai paredzētos ES līdzekļus.

Runājot par ES paplašināšanos, Vādefuls pauda atbalstu “strukturēta pakāpeniska procesa” izveidei. Jaunajām valstīm būtu “pakāpeniska integrācija” ES pirms pilntiesīgas dalības, kas, viņaprāt, varētu mazināt bažas par sasteigtu pievienošanos.