Jau vēstīts, ka Nacionālā asambleja ceturtdien vienbalsīgi pieņēma amnestijas likumu, dodot cerību uz atbrīvošanu simtiem politieslodzīto.

Areasa, kurš pārrauga amnestijas procesu, piektdien intervijā televīzijai sacīja, ka 379 ieslodzītie tiks atbrīvoti tuvākajās stundās.

Opozīcijas pārstāvji kritizējuši amnestijas likumu, jo tas neattiecas uz tiem, kas tiesāti vai atzīti par vainīgiem militāras rīcības veicināšanā pret Venecuēlu.

Starp šiem cilvēkiem var būt tādi opozīcijas līderi kā Nobela Miera prēmijas laureāte Marija Korina Mačado, kuru valdošā partija apsūdz aicināšanā uz starptautisku intervenci.

Likums arī neattieksies uz drošības spēku darbiniekiem, kas notiesāti par “terorismu”.

Amnestijas likumu paredzēts piemērot ar atpakaļejošu spēku līdz 1999. gadam, attiecinot to arī uz apvērsumu pret toreizējo prezidentu Ugo Čavesu, 2002. gada ģenerālstreiku un 2024. gada protestiem pret apstrīdēto Nikolasa Maduro uzvaru prezidenta vēlēšanās. Tomēr pastāv bažas, ka valdība varētu izmantot šo likumu, lai apžēlotu savējos un selektīvi liegtu brīvību īstiem sirdsapziņas cietumniekiem.

Kopš Maduro gāšanas ASV operācijā Venecuēlas pagaidu prezidentes Delsijas Rodrigesas valdība jau piešķīrusi nosacītu atbrīvošanu simtiem cilvēku.