Video: Tramps ievainots ausī apšaudē priekšvēlēšanu mītiņā, FIB identificējis šāvēju
Republikāņu Baltā nama kandidāts Donalds Tramps sestdien tika ievainots ausī apšaudē vēlēšanu kampaņas mītiņā, un notikušais tiek izmeklēts kā atentāta mēģinājums.
LETA
Pēc apšaudes Pensilvānijas štata Batleras pilsētā 78 gadus vecais eksprezidents tika aizvests no skatuves uz automašīnu, un uz viņa sejas bija asinis.
Viņš vēlāk ierakstā savā sociālajā tīklā “Truth Social” pavēstīja, ka
lode izgājusi cauri viņa labās auss augšējai daļai.
Federālais izmeklēšanas birojs svētdien paziņoja, ka šāvējs bijis 20 gadus vecais Tomass Metjū Krukss no Pensilvānijas štata, taču nav skaidrības par viņa motīviem.
ASV mediji ziņo, ka vēlētāju reģistrā viņš reģistrējies kā Republikāņu partijas atbalstītājs, lai gan 17 gadu vecumā ziedojis 15 dolārus ar Demokrātu partiju saistītai organizācijai.
Daļā ASV štatu partijas priekšvēlēšanās var balsot tikai tie, kas reģistrējušies kā šīs partijas atbalstītāji.
Krukss, kurš dzīvojis Pensilvānijas štata Betelpārkā, strādājis vietējā pansionāta virtuvē, raidsabiedrībai BBC pastāstījuši pansionāta darbinieki.
Avoti tiesībsargājošajās iestādēs sacījuši aģentūrai AP, ka šauteni pirms vismaz pusgada iegādājies Kruksa tēvs.
I fully endorse President Trump and hope for his rapid recovery pic.twitter.com/ZdxkF63EqF
— Elon Musk (@elonmusk) July 13, 2024
Rodžeks apstiprināja, ka
notikušais tiek izmeklēts kā atentāta mēģinājums.
Apšaudē nogalināts kāds mītiņa dalībnieks, bet divi smagi ievainoti.
Amatpersonas, kas vēlējušās palikt anonīmas, aģentūrai AP teikušas, ka uzbrucējs, kuru nošāva Slepenā dienesta aģenti, bijis kāds 20 gadus vecs Pensilvānijas štata iedzīvotājs.
ASV mediji vēsta, ka viņš atklājis uguni, atrodoties uz tuvējās ēkas jumta.
Slepenā dienesta paziņojumā norādīts, ka uzbrucējs “raidīja vairākus šāvienus skatuves virzienā no paaugstinātas pozīcijas ārpus mītiņa”, bet Slepenā diena aģenti viņu “neitralizēja”.
Trampa kampaņa paziņojusi, ka viņš atbilstoši plānotajam piedalīsies republikāņu nacionālajā konventā, kas pirmdien sāksies Viskonsinas štata Milvokos.
Konventā paredzēts oficiāli izvirzīt Trampu par Republikāņu partijas kandidātu novembrī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās.
Prezidents Džo Baidens, kuram vēlēšanās jāsacenšas ar Trampu, nosodījis notikušo un uzsvēris, ka Amerikā “nav vietas šāda veida vardarbībai”.
Uzbrukumu nosodījuši daudzu pasaules valstu vadītāji.
Valstu prezidenti un premjerministri, kā arī starptautisko organizāciju vadītāji uzsvēruši, ka politiskā vardarbība ir nepieņemama.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs “nešaubīgi nosodījis šo politiskās vardarbības aktu”, pavēstījis viņa preses sekretārs.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsvērusi, ka notikušais viņu dziļi satriecis.
“Demokrātijā nav vietas politiskajai vardarbībai,” viņa ierakstījusi platformā “X”.
Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels stingri nosodījis uzbrukumu.
“Mēs atkal esam liecinieki nepieņemamiem vardarbības aktiem pret politiskajiem pārstāvjiem,”
sacīts viņa ierakstā platformā “X”.
Arī Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers uzsvēris, ka “politiskajai vardarbībai nekādā formā nav vietas mūsu sabiedrībā”.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis novēlējis Trampam “ātru atveseļošanos”.
“Šādai vardarbībai nav attaisnojuma un vietas nekur pasaulē. Vardarbībai nekad nevajadzētu uzvarēt,” viņš uzsvēris.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pavēstījis, ka “šajās tumšajās stundās” ir kopā ar Trampu “domās un lūgšanās”.
Itālijas premjerministre Džordža Meloni paudusi cerību, ka “turpmākajos vēlēšanu kampaņas mēnešos dialogs un atbildība var gūt virsroku pār naidu un vardarbību”.
Japānas premjerministrs Fumio Kisida uzsvēris, ka “stingri jāiestājas pret jebkādu vardarbības formu, kas izaicina demokrātiju”.
Taivānas prezidents Lai Cjinde paziņojis, ka “nekāda veida politiska vardarbība mūsu demokrātiskajās valstīs nekad nav pieņemama”.
Austrālijas premjermnistrs Entonijs Albanīzs norādījis, ka “tas bija nepiedodams uzbrukums demokrātiskajām vērtībām, kas ir kopīgas austrāliešiem un amerikāņiem, un brīvībai, ko mēs tik ļoti cienām”.
Indijas premjerministrs Narendra Modi paziņojis, ka “vardarbībai nav vietas politikā un demokrātijā”.
Brazīlijas prezidents Luīss Ināsiu Lula da Silva akcentējis, ka uzbrukums “stingri jānosoda visiem demokrātijas un politiskā dialoga aizstāvjiem”.
Bolīvijas prezidents Luiss Arse norādījis, ka, “neraugoties uz mūsu dziļajām ideoloģiskajām un politiskajām domstarpībām, vardarbība, lai no kurienes tā nāktu, vienmēr ir jānoraida visiem”.