“Tas varētu dot stimulu Sīrijas ekonomikai un palīdzēt valstij nostāties uz kājām,” pēc sanāksmes Briselē sacīja ES augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa.

“Lai gan mūsu mērķis ir rīkoties ātri, mēs esam gatavi arī mainīt kursu, ja situācija pasliktināsies, un paralēli mēs aktivizēsim humānās palīdzības un atjaunošanas centienus,” norādīja ES augstākā diplomāte.

Laikā, kad Sīrijā valdīja prezidents Bašars al Asads un valsti bija pārņēmis pilsoņkarš, ES Sīrijas valdībai un ekonomikai bija noteikusi plašas sankcijas.

ES ministri vienojušies par ceļa karti sankciju atcelšanai, sākot ar tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, kur palīdzība nepieciešama vissteidzamāk, sacīja Kallasa.

Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barro norādīja, ka ES varētu sākt ar sankciju atcelšanu enerģētikas, transporta un banku nozarei.

Dažas ES valstis ir nobažījušās, ka tuvināšanos ar jauno Sīrijas valdību, kuras vadībā ir islāmisti, var notikt pārāk strauji.

ES tikai apturēs sankcijas un neatcels tās galīgi, lai saglabātu ietekmi uz Sīrijas vadību.

Sīrijas jaunais “de facto” līderis Ahmeds aš Šaraa un viņa vadītais islāmistu grupējums “Hayat Tahrir al-Sham” (HTS) joprojām ir pakļauti ES sankcijām.

Diplomāti sacīja, ka patlaban nav diskusiju par šo sankciju, kā arī Asada režīmam noteikto citu sankciju atcelšanu.