“Volkswagen” darbinieki Vācijā rīko jaunu streiku
Tūkstošiem Vācijas autobūves koncerna “Volkswagen” darbinieku deviņās rūpnīcās valstī pirmdien rīko jaunu streiku, pieaugot saspīlējumam starp arodbiedrību un uzņēmuma vadību par ieplānotajiem restrukturizācijas pasākumiem.
LETA
Šajā streikā, ko atkal organizē Vācijā ietekmīgā arodbiedrība “IG Metall”, darbinieki uzņēmuma ražotnēs Vācijā nestrādā četras stundas, kas ir divreiz ilgāk nekā pagājušajā nedēļā, kad streiki ilga divas stundas.
Jaunais streiks norisinās vienlaikus ar nākamo sarunu kārtu starp arodbiedrībām un “Volkswagen” vadību par uzņēmuma iecerētājiem izmaksu samazināšanas plāniem.
Pagājušajā nedēļā “IG Metall” organizētajos brīdinājuma streikos piedalījās gandrīz 100 000 “Volkswagen” strādājošo.
“Volkswagen” izpilddirektors Olivers Blūme pagājušajā nedēļā uzņēmuma galvenajā pārvaldes birojā Volfsburgā notikušajā sanāksmē aizstāvēja ieplānotos restrukturizācijas pasākumus, uzsverot, ka nepieciešami steidzami pasākumi autoražotāja nākotnes nodrošināšanai.
Vienlaikus Blūme skaidroja, ka “IG Metall” ierosinājumi, lai novērstu darbavietu likvidēšanu, ir nepietiekami, taču tas būtu sākumpunkts sarunām.
“Volkswagen” pieprasa Vācijā strādājošo algas samazināt par 10% un norāda, ka nevar izvairīties no ražošanas jaudas samazināšanas rūpnīcā, kurās tā pašreizējā līmenī vairs nav nepieciešama. Darbinieku pārstāvji vēstī, ka uzņēmums ierosinājis Vācijā slēgt trīs rūpnīcas.
“Volkswagen” smagi skāris ražošanas izmaksu kāpums, nepārliecinošā pāreja uz elektroauto ražošanu un spēcīgā konkurence nozīmīgajā Ķīnas tirgū, un septembra sākumā tas pavēstīja, ka uzņēmumam nepieciešama ievērojama restrukturizācija konkurētspējas saglabāšanai, un tas apsver iespēju pirmo reizi savā 87 gadus ilgušajā vēsturē Vācijā slēgt ražotnes.
Autoražotājs septembrī atcēla vienošanos ar darba ņēmējiem Vācijā, kas nepieļauj piespiedu atlaišanu līdz 2029.gada beigām. Šī vienošanās bija spēkā kopš 1994.gada. Tagad uzņēmumam iespējams likvidēt darba vietas, sākot no 2025.gada vidus.
Eiropas autoražotājiem bažas rada arī Eiropas Savienības lēmums noteikt papildu ievedmuitas tarifus Ķīnā ražotiem elektromobiļiem, kas var izraisīt Pekinas atbildes reakciju.
Grūtības valda visā Eiropas autorūpniecības sektorā, jo pieprasījums ir vājš un pāreja uz elektromobiļiem ir kūtrāka par gaidīto.