Lielākā daļa no bloķētajiem kontiem bija “ar universitātēm saistītu aktīvistu konti, kas būtībā dalījās ar informāciju par protestiem un vietām, kur studentiem doties”, izdevumam “Politico” sacīja ASV domnīcas “Vilsona centrs” analītiķis Jusufs Džans. Dažiem no šiem kontiem bija vairāki desmiti tūkstoši sekotāju.

Daļai šo kontu piekļuve bloķēta tikai no Turcijas, bet ne no citām pasaules valstīm.

Turcijas iekšlietu ministrs Ali Jerlikaja platformā “X” paziņojis, ka varasiestādes ir atklājušas 326 “naidu kurinošus” sociālo mediju kontus, no kuriem 72 ir ārvalstīs. Sadarbojoties kiberdrošības un drošības iestādēm, aizturētas 54 personas kas saistītas ar šiem kontiem, piebilda ministrs.

Turcijas likumi paredz iespēju varasiestādēm rīkoties, lai panāktu sociālo mediju kontu bloķēšanu. 2022.gada likums par sociālajiem medijiem piešķir valdībai plašas un neskaidras pilnvaras ierobežot saturu.

Šī nav pirmā reize, kad “X” Turcijā ierobežo saturu. Kad 2023.gadā Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans gatavojās pārvēlēšanai, “X” ierobežoja saturu, paskaidrojot, ka tas darīts, “lai nodrošinātu, ka tviteris joprojām ir pieejams Turcijas iedzīvotājiem”. Masks toreiz sacīja, ka izvēle bijusi vai nu tvitera pilnīga bloķēšana Turcijā vai piekļuves ierobežošana “dažiem tvītiem”.

Šonedēļ sākoties protestiem pret Imamoglu aizturēšanu, Turcijā tika palēnināta platformu “YouTube”, “Instagram”, “X”, “TikTok”, “WhatsApp”, “Telegram” un “Signal” darbība. Šādi Turcijas varasiestādes rīkojušās arī agrāk.

2024.gada otrajā pusgadā “X” ir apmierinājusi 86% Turcijas varasiestāžu pieprasījumus dzēst saturu, salīdzinot ar 68% pirmajā pusgadā, liecina “X” sniegtā informācija.

Kad Masks 2022.gadā nopirka “Twitter”, kuru vēlāk pārdēvēja par “X”, viņš paziņoja, platformu esot iegādājies, lai tajā “atjaunotu vārda brīvību”.