Viņa rakstā apskatīti kara cēloņi, analizēta Ukrainas armijas gatavība iebrukumam 2022. gadā un nosacījumi turpmākam mieram.

Karš “ne vienmēr beidzas ar vienas puses uzvaru un otras puses sakāvi”, un Ukraina nevar noraidīt ieilguša kara izbeigšanas iespēju, atzīst Zalužnijs. Taču miers, pat gaidot nākamo karu, dod iespēju politiskām pārmaiņām, dziļām reformām, tautsaimniecības atveseļošanai, ekonomikas izaugsmei un iespējai cilvēkiem atgriezties Ukrainā.

Var pat runāt par to, ka ar inovāciju un tehnoloģiju palīdzību iespējams sākt veidot drošu un aizsargātu valsti, par tiesiskuma pamatu nostiprināšanu, apkarojot korupciju un veidojot godīgu tiesu sistēmu, par ekonomikas attīstību, arī ar starptautisku atveseļošanas programmu palīdzību, klāsta Zalužnijs, vienlaikus uzsverot, ka nekas no tā nav iespējams bez efektīvām drošības garantijām.

Šādas drošības garantijas, viņaprāt, varētu ietvert Ukrainas pievienošanos NATO, kodolieroču izvietošanu Ukrainas teritorijā vai liels sabiedroto militārais kontingents, kas spētu stāties pretī Krievijai.

Ukraina atteicās no kodolieročiem saskaņā ar 1994. gada decembrī parakstīto Budapeštas memorandu apmaiņā pret teritoriālās nedalāmības garantijām. Šo dokumentu parakstīja arī Krievija, Lielbritānija un ASV. Bijušais ASV prezidents Bils Klintons atzinis, ka “juties briesmīgi”, pārliecinot Ukrainas varas iestādes atteikties no kodolarsenāla, ko tā bija mantojusi no PSRS.

Iespēja atkārtoti izvietot kodolieročus Ukrainas teritorijā jau tika pieminēta pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma 2022. gadā. To šogad februārī intervijā britu žurnālistam Pīrsam Morganam minēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, sakot, ka tas ir “godīgs jautājums” gadījumā, ja Ukrainas iestāšanās NATO ieilgtu gadiem vai gadu desmitiem.

Jau vēstīts, ka svētdien Floridā tikās ASV un Ukrainas delegācijas, bet otrdien ASV prezidenta Donalda Trampa īpašajam sūtnim Maskavā gaidāma tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Puses apspriež iespējamo miera plānu.

ASV ierosinātais 28 punktu plāns tā sākotnējā versijā bija ļoti labvēlīgs Krievijai. Tajā no Ukrainas tika prasīts atdot Krievijai okupētās teritorijas, kā arī tās teritorijas, kuras Krievija nemaz nav iekarojusi. Kijivai arī prasīts apņemties nekad nepievienoties NATO un samazināt armiju.

ASV, Ukrainas un Eiropas pārstāvju sarunās Ženēvā pirms nedēļas ASV plāns tika mainīts, vairāk ņemot vērā Ukrainas nostāju. Taču aģentūra “Bloomberg” norāda, ka sarunas joprojām bremzē tie paši šķēršļi, kas iepriekš.