Pēc Zelenska teiktā, sarunā piedalījās arī ASV armijas ministrs Dens Driskols, kurš šonedēļ uz Kijivu atveda ASV miera priekšlikumu.

Zelenskis sociālajos tīklos raksta, ka saruna ilgusi gandrīz stundu. “Mums bija laiks apspriest daudzas detaļas par ASV priekšlikumu izbeigt karu un mēģināt panākt, lai turpmākais ceļš būtu cieņpilns un patiešām efektīvs, lai panāktu ilgstošu mieru,” viņš piebilda.

“Tika panākta vienošanās, ka mēs strādāsim kopā ar Ameriku un Eiropu padomnieku līmenī, lai padarītu ceļu uz mieru patiešām reālu. Ukraina vienmēr ir cienījusi un ciena prezidenta Trampa vēlmi izbeigt asinsizliešanu, un mēs pozitīvi uztveram katru reālistisku priekšlikumu. Mēs vienojāmies uzturēt pastāvīgu saziņu, un komandas ir gatavas strādāt 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā,” raksta Ukrainas prezidents.

Saruna notikusi pēc tam, kad Vašingtona piedāvājusi plānu kara izbeigšanai Ukrainā, kas, pēc visa spriežot, balstīts pamatā uz Krievijas prasībām. Tas paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO, alianses nepaplašināšanu un Krievijas atgriešanos G8, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākušais plāna projekts.

Plānā teikts, ka Ukrainai būtu jānodod Krievijas kontrolē tās Doneckas un Luhanskas apgabalu daļas, kuras tā vēl nekontrolē. Doneckas un Luhanskas apgabali, kā arī Krima tiktu atzīti par de facto Krievijas kontrolētām teritorijām, un Donbasā tiktu izveidota demilitarizēta zona. Savukārt Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kurus Krievija pasludinājusi par savu teritoriju, taču pilnībā nekontrolē, frontes līnija tiktu iesaldēta. Krievijas karaspēkam būtu jāatstāj ieņemtās teritorijas citos Ukrainas apgabalos.

Tiklīdz visas puses piekristu šim plānam un abas puses atkāptos uz saskaņotajiem punktiem, lai sāktu to īstenot, nekavējoties stātos spēkā pamiers. Uz abām pusēm tiktu attiecināta amnestija, kas attiektos uz nodarījumiem kara laikā.

Kijivai arī būtu jāsamazina savas armijas skaitliskais sastāvs nedaudz mazāk par pusi – līdz 600 000.

Krievijai nav paredzēti stingri militāri ierobežojumi. Plānā teikts, ka “tiek sagaidīts, ka Krievija neiebruks kaimiņvalstīs un nenotiks tālāka NATO paplašināšanās”, kā arī NATO neizvietos karaspēku Ukrainā.

Krievijai ar likumu būtu jānosaka politika neuzbrukt Eiropai un Ukrainai, kā arī ASV un Krievija pagarinātu kodolieroču kontroles un neizplatīšanas līgumus, to vidū “START I”.

Apmaiņā Ukrainai solītas drošības garantijas no ASV un iespēja pievienoties ES.