“Korejiešu nācijai nevajadzētu savus cilvēkus kaujās Eiropā. Un to var ietekmēt, īpaši Korejas kaimiņi, sevišķi Ķīna,” sacīja Zelenskis savā vakara videouzrunā piektdien.

“Ja Ķīna ir patiesa savos paziņojumos, ka šim karam nevajadzētu eskalēties, tai jāizdara atbilstošs spiediens uz Phenjanu,” piebilda Zelenskis.

Ķīna ir Ziemeļkorejas tuvākā sabiedrotā.

Maskava galvenokārt izmanto Ziemeļkorejas karavīrus savos mēģinājumos atgūt kontroli pār Kurskas apgabalu, kuru ir daļēji okupējuši Ukrainas bruņotie spēki, sacīja Zelenskis.

“Mēs varam redzēt, ka Krievijas armijai un tās pavēļu izpildītājiem no Ziemeļkorejas nav nekādas intereses par šo korejiešu izdzīvošanu,” sacīja Zelenskis.

Ir ziņots, ka Ziemeļkoreja nosūtījusi aptuveni 10 000 karavīru uz Krieviju, lai atbalstītu Maskavu tās karā pret Kijivu.

Dienvidkorejas izlūkdienests piektdienas rītā ziņoja, ka Ukrainas sagūstīts Ziemeļkorejas karavīrs ir miris no ievainojumiem. Viņš tika sagūstīts ceturtdien Kurskas apgabalā un nomira pēc dažām stundām. Tas ir pirmais zināmais gadījums, kad Ukrainas gūstā kritis Ziemeļkorejas karavīrs.

Zelenskis šonedēļ bija paziņojis, ka nogalināto un ievainoto ziemeļkorejiešu karavīru skaits Kurskas apgabalā pārsniedzis trīs tūkstošus. Savukārt Dienvidkorejas izlūkdienesti lēš, ka krituši apmēram un 100 un ievainoti aptuveni 1000 Ziemeļkorejas karavīri.

ASV lēš, ka vairāk nekā 1000 Ziemeļkorejas karavīru krituši vai ievainoti pēdējās nedēļas laikā. Ir arī ziņots, ka daži Ziemeļkorejas karavīri izdarījuši pašnāvību, lai nenonāktu gūstā, baidoties no represijām pret viņu tuviniekiem Ziemeļkorejā viņu sagūstīšanas gadījumā, piektdien pavēstīja Baltā nama Nacionālās drošības padomes preses sekretārs Džons Kērbijs.