“Mēs tikāmies ar prezidentu Trampu, un mūsu komandas strādā gandrīz katru dienu. Tas nav vienkārši. Dokumenti, kā mērķis ir beigt šo karu, ir gandrīz, gandrīz gatavi,” savā runā norādīja Zelenskis.

Viņš atzina, ka dialogs ar Baltā nama saimnieku neesot vienkāršs, taču šodienas tikšanās bijusi pozitīva.

Zelenskis arī norādīja, ka Ukrainai nepietiek ar Lielbritānijas un Francijas garantijām, lai novērstu jaunu Krievijas uzbrukumu pēc miera noslēgšanas, un ka tai nepieciešamas arī ASV garantijas.

Viņš uzsvēra, ka nekādas drošības garantijas nedarbosies bez ASV.

Līdztekus atzinīgajiem vārdiem, kas bija veltīti ASV un to prezidentam, Zelenskis savā uzrunā neierasti asi kritizēja Eiropu.

“Šodien Eiropa paļaujas vienīgi uz ticību tam, ka briesmu gadījumā rīkosies NATO, taču neviens patiesībā nav redzējis, kā šī alianse darbojas. Ja [Krievijas diktators] Putins izlems sagrābt Lietuvu vai dot triecienu Polijai, kas reaģēs?” viņš vaicāja.

“Eiropai jāzina, kā sevi aizstāvēt, un ja jūs nosūtāt 40 karavīrus uz Grenlandi, tad kāpēc? Kādu signālu tas dod Putinam, Ķīnai? Un vēl svarīgāk, kāds signāls tas ir Dānijai?” turpināja Ukrainas prezidents, piedāvājot ukraiņu palīdzību krievu kuģu likvidēšanai pie Grenlandes.

“Mēs zinām, ko darīt, ja krievu kuģi brīvi peld ap Grenlandi. Ukraina var palīdzēt, mums ir pieredze un ieroči, lai garantētu, ka neviens no šiem kuģiem nepaliks. Tie var nogrimt pie Grenlandes, tāpat kā pie Krimas,” uzsvēra Zelenskis.

Viņš pārmeta Eiropai arī bezdarbību attiecībā pret situāciju Irānā. Tā vietā, lai rīkotos patstāvīgi, visi gaida, kādus soļus pret teokrātisko režīmu spers ASV, norādīja Ukrainas prezidents.

“Visi gaida, ko izdarīs Amerika, bet pasaule neko nepiedāvā, Eiropa neko nepiedāvā un negrib iejaukties šajā jautājumā. (..) Kad jūs atsakāties palīdzēt ļaudīm, kas cīnās par brīvību, sekas atgriežas, un tās vienmēr ir negatīvas. Baltkrievija 2020. gadā ir piemērs tam, ka neviens tautai nepalīdzēja. Tagad krievu raķetes ir izvietotas Baltkrievijā, kas izsauc vairuma Eiropas tautu naidu. Tas nenotiktu, ja 2020. gadā baltkrievu tauta būtu uzvarējusi,” uzsvēra Zelenskis, piebilstot, ka daudzkārt aicinājis Eiropas līderus vērsties pret totalitāro Baltkrievijas režīmu.

Ukrainas prezidents pārmeta Eiropai nespēju pieņemt lēmumus, no kā ir atkarīga pašu eiropiešu nākotne.

“Tā vietā, lai kļūtu par patiesi globālu lielvaru, Eiropa paliek skaists, taču fragmentēts mazu un vidēju valstu kaleidoskops. Eiropa šķiet apjukusi, cenšoties pārliecināt mainīties ASV prezidentu,” norādīja Zelenskis.

“Eiropa mīl spriedelēt par nākotni, taču izvairās pieņemt lēmumus šodien, lēmumus, kas nosaka, kāda būs mūsu nākotne, lūk, problēma,” atzina orators.

“Kāpēc prezidents Tramps spēj apturēt [Krievijas] ēnu flotes tankkuģus un pārtraukt naftas piegādes, bet Eiropa – nē?” retoriski vaicāja Ukrainas līderis.

Viņš piebilda, ka, apturot Krievijas naftas piegādes, Eiropa aizsargā pati savus pilsoņus.

Pēc savas uzrunas Zelenskis arī informēja, ka piektdien un sestdien Apvienotajos Arābu Emirātos notiks trīspusējas Ukrainas, ASV un Krievijas pārstāvju sarunas.

Viņš gan neprecizēja, kāds būs sarunu formāts, taču uzsvēra, ka tās būšot pirmās trīspusējās sarunas.

“Krieviem jābūt gataviem kompromisiem,” piebilda Ukrainas prezidents.