Samitā plānots apspriest finansiālo atbalstu Ukrainai nākamajos gados, tai skaitā Eiropas Komisijas (EK) plānu, kas paredz izmantot ES iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus ilgtermiņa aizdevumiem Ukrainai.

Krievija saņemtu šos līdzekļus atpakaļ tad, ja karš beigtos un Krievija samaksātu reparācijas Ukrainai.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs un citi vadošie ES politiķi atbalsta šo plānu, bet Beļģija pagaidām tam nav piekritusi, baidoties, ka Krievija varētu radīt tai nopietnas juridiskas un finansiālas problēmas.

ES ir iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro apmērā, un aptuveni 185 miljardi eiro no šīs summas glabājas finanšu iestādē “Euroclear” Beļģijā.