Permas naftas pārstrādes rūpnīca pārtrauca darbību pēc Ukrainas uzbrukuma 7. maijā, Tuapses naftas pārstrādes rūpnīca – pēc uzbrukuma 16. aprīlī, bet Sizraņas un Novokuibiševas naftas pārstrādes rūpnīcas – pēc uzbrukumiem 18. aprīlī. Kirišu naftas pārstrādes rūpnīca apturēja darbību marta beigās, un “Ņižegorodnefteorgsintez” (NORSI) naftas pārstrādes rūpnīca apturēja darbību 5. aprīlī.

Aģentūra “Reuters” lēš, ka Ukrainas uzbrukumu rezultātā no janvāra līdz maijam naftas pārstrāde 16 naftas pārstrādes rūpnīcās samazinājās par aptuveni 700 000 barelu dienā salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra aprīlī lēsa, ka Krievijas naftas pārstrāde salīdzinājumā ar 2025. gadu samazinājās par 460 000 barelu dienā.

Zelenskis arī pavēstīja, ka Krievija slēdz aktīvos naftas urbumus. “Tikai viens Krievijas naftas uzņēmums – turklāt ne lielākais – jau ir bijis spiests slēgt aptuveni 400 urbumu. Ņemot vērā Krievijas naftas ieguves specifiku, tas ir jūtams zaudējums, jo atsākt urbumu darbību Krievijā ir daudz grūtāk nekā citās naftas ieguves valstīs,” sacīja Zelenskis.

Ukrainas prezidents arī norādīja uz banku krīzi Krievijā – saskaņā ar Ukrainas izlūkdienesta datiem “11 finanšu iestādes gatavojas pilnīgai likvidācijai tādu problēmu dēļ, kuras nav iespējams atrisināt nekādā citā veidā, un vēl astoņās banku iestādēs ir uzkrājušās kritiskas problēmas, kuras nav iespējams atrisināt, nepiesaistot ārējus resursus”.