Cena zeltam, kas tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu ekonomikas krīžu laikā, sasniegusi 2141,79 dolārus par unci.

Tādējādi salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn zelta cena palielinājusies par aptuveni 15%.

“Bažas attiecībā uz pasaules ekonomikas perspektīvām, ģeopolitiskais saspīlējums un prognozes par agrāku procentlikmju samazināšanu ir veicinājušas pieprasījuma pieaugumu pēc šī dārgmetāla, izraisot tā cenu kāpumu,” norāda “ActivTrades” analītiķis Rikardo Evandželista.

Turklāt no šiem faktoriem visvairāk izceļas procentlikmes ASV kā galvenais riska faktors, kas ietekmē zelta cenu, saka Evandželista.

Rūpniecisko aktivitāti raksturojošais indekss “Purchasing Managers’ Index” (PMI) ASV februārī negaidīti samazinājās līdz 47,8 punktiem salīdzinājumā ar 49,1 punktu janvārī, liecina ASV institūta ISM apkopotie dati.

Turklāt indekss sešpadsmito mēnesi pēc kārtas atrodas zem 50 punktu atzīmes, kas liecina par rūpniecības nozares lejupslīdi.

Šie dati veicinājušas prognozes, ka ASV centrālā banka varētu krietni ātrāk par gaidīto samazināt aizņēmumu izmaksas, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti.