Vēl 400 000 Ukrainas karavīru ir ievainoti un nevar atgriezties ierindā.

Upuru skaits civiliedzīvotāju vidū lēšams desmitos tūkstošu, norāda žurnāls, uzsverot, ka par bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem ir vēl mazāk informācijas nekā par karavīriem.

Minētie 60 000 kritušo ir aptuveni 0,5% vīriešu vecumā no 18 līdz 49 gadiem, kas pirms kara dzīvoja Ukrainā, un tas nozīmē, ka šajā vecuma grupā, ja skaitļi ir pareizi, ir gājis bojā viens no diviem simtiem cilvēku.

“Ja pieņemam, ka uz katru kaujā kritušo vīru ir seši līdz astoņi smagi ievainotie, tad gandrīz katrs divdesmitais iesaukuma vecuma vīrietis ir miris vai pārāk smagi ievainots, lai turpinātu cīņu,” norāda “The Economist”.

Viens no avotiem ir tīmekļa vietne “UAlosses”, kas aprēķina Ukrainas zaudējumus, balstoties atklātos avotos.

Saskaņā ar tās datiem kopš 2022.gada krituši vismaz 60 435 Ukrainas karavīri. Runa nav par oficiāliem skaitļiem. Ukrainas Aizsardzības ministrija, tāpat kā Krievija, nesniedz oficiālus datus par zaudējumiem.

“The Economist” tāpat kā citi Rietumu mediji, kas arī atsaucas uz izlūkdatiem, lēš, ka Krievijas zaudējumi karā ir lielāki nekā Ukrainas.

Saskaņā ar žurnāla datiem kritušo Krievijas karavīru skaits ir aptuveni 200 000.

Krievijas neatkarīgā medija “Mediazona” un britu raidsabiedrības BBC žurnālisti, izmantojot atklātos avotus, noskaidrojuši vairāk nekā 70 000 kritušo Krievijas karavīru vārdus.

“The Economist” žurnālisti norāda, ka abu valstu kaujās kritušo skaits ir tuvs ASV zaudējumiem Otrajā pasaules karā, savukārt Krievijas zaudējumi ir lielāki nekā tās zaudējumi visos bruņotajos konfliktos kopš 1945.gada kopā.