Pēc ārlietu ministru sanāksmes viņš žurnālistiem pavēstīja, ka ES ārlietu ministru neformālā sanāksme (Gymnich), kuru reizi pusgadā rīko tā brīža prezidējošā ES valsts, šoreiz notiks Briselē, nevis Ungārijā.

Šobrīd ES prezidējošās valsts pienākumus rotācijas kārtībā pilda Ungārija, taču tās rīkoto ārlietu ministru sanāksmi nolemts boikotēt, reaģējot uz Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna patvaļīgo “miera misiju”, kuras laikā viņš tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu.

Sociālās saziņas vietnē “X” Borels norādījis, ka vairums ministru sanāksmē asi kritizējuši Ungāriju par tās liekulību, nelojalitāti un nevēlēšanos sadarboties.

ES amatpersonas un citu dalībvalstu līderi ir norobežojušies no tā dēvētās Orbāna miera misijas, uzsverot, ka Ungārijas līderis rīkojies bez ES pilnvarojuma.

Tomēr vairāku dalībvalstu līderi pret ideju boikotēt Ungārijas prezidentūru izturas ar piesardzību, un iebildumus pret to izteikusi Luksemburga, Spānija un Slovākija.

Luksemburgas ārlietu ministrs Ksavjē Betels kritizējis šo ieceri, norādot, ka dalībvalstu ministriem nāksies izlocīties attiecībās ar Ungāriju un censties atrast kādus attaisnojošus iemeslus, kāpēc tie nedodas uz Budapeštu.

Tā vietā Betels iesaka doties uz Budapeštu un pateikt acīs, ko viņi viens par otru domā.

Tajā pašā laikā kāds ES diplomāts izteicies, ka pārcelt sanāksmi uz Briseli ir laba doma, jo nav garantiju, ka sanāksme Budapeštā nekritīs par upuri Ungārijas valdības kontrolēto mediju manipulācijām.

Tikmēr pirmdienas sanāksmē izskanējis alternatīvs piedāvājums ārlietu ministru sanāksmi sarīkot Ukrainā, taču pret to iebildusi Ungārija, pavēstījis Polijas ārlietu ministrs Radoslvas Sikorskis.