“Mēs vēlamies laikus brīdināt, ka pastāv reaktīvo dzinēju degvielas deficīta riski. Šie pieņēmumi balstīti Zviedrijas Enerģētikas aģentūras izvērtējumā,” norādījusi Zviedrijas enerģētikas ministre Eba Buša.

“Pat ja rīt tiktu noslēgts ilgstošs miera līgums [starp ASV un Irānu], visticamāk, būtu nepieciešams kāds laiks, līdz tiktu atjaunotas naftas un gāzes piegādes,” sacīja ministre.

Šobrīd reaktīvo dzinēju degvielas sistēmisks deficīts Eiropas Savienībā (ES) nav novērojams, taču arvien pieaug bažas, jo aptuveni 20% no ES dalībvalstīs patērētās reaktīvo dzinēju degvielas tika importēti caur Hormuza šaurumu, kas karadarbības Tuvajos Austrumos dēļ faktiski ir slēgts.

Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons izteicies, ka pašreizējā enerģētikas krīze Zviedriju skārusi mazāk smagi nekā daudzas citas valstis, jo Zviedrijas elektroenerģijas ražošana galvenokārt balstās uz kodolenerģiju, hidroenerģiju un atjaunīgiem enerģijas avotiem.

Tomēr šī situācija nākotnē varētu mainīties, ja konflikts saasinātos un turpinātos ilgstoši, uzsvēra premjers.

“Ir svarīgi nošķirt dažādu veidu degvielas, jo tām ir atšķirīgi tirgi un nosacījumi. Runājot par reaktīvo dzinēju degvielu, mēs vairs neesam normālā situācijā,” sacīja Zviedrijas Enerģētikas aģentūras direktore Karulīne Aserupa.

“Pagaidām mēs neesam novērojuši piegāžu traucējumus.Tomēr mēs redzam cenu svārstības, un tieši šo cenu svārstību dēļ daži uzņēmumi, ņemot vērā komerciālus apsvērumus, atsevišķos gadījumos var nolemt atcelt lidojumus,” norādīja Aserupa.