Aktīvisti pārmet premjerministra Ulfa Kristersona valdībai nespēju izpildīt solījumus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Izpelnoties klimata ekspertu kritiku, Kristersona valdība ir samazinājusi degvielai piemēroto nodokli un atvieglojusi degvielas piegādātājiem prasības par zema oglekļa satura alternatīvu iekļaušanu to sortimentā.

“Pienācis laiks politiķiem mūs, pilsoņus, uztvert nopietni un radīt drošu nākotni bez atkarības no fosilā kurināmā un klimata krīzes,” paziņoja Zviedrijas Dabas aizsardzības biedrības pārstāve.

Protestu plānots rīkot Stokholmā 23. augustā.

13. septembrī Zviedrijā notiks parlamenta vēlēšanas, un valdošās partijas sabiedriskās domas aptaujās atpaliek no konkurentiem.

Demonstrācijā piedalīsies daudzas un dažādas organizācijas, tostarp jauniešu un sporta apvienības, arodbiedrības, brīvdabas aktivitāšu un lauku organizācijas, reliģiskās kopienas un cilvēktiesību organizācijas.

“Nekad agrāk Zviedrijas vēsturē vairāk nekā 100 organizācijas no dažādām pilsoniskās sabiedrības jomām nav parādījušas tādu vienotību klimata jautājumā,” norādīja organizatori.

Zviedrijas mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt transporta līdzekļu radītās ogļskābās gāzes emisijas par 70% salīdzinājumā ar 2010. gada līmeni un līdz 2045. gadam sasniegt neto nulles emisiju.

Taču valdība nesen noraidīja valdības ieceltās komisijas ieteikumus par to, kā sasniegt 2030. gada mērķus, tostarp noraidīja fosilā kurināmā pakāpenisku izņemšanu no aprites, paaugstinot nodokļus benzīnam un dīzeļdegvielai.

“Fosilā kurināmā pakāpeniskai izskaušanai jānotiek drošā un pieņemamā veidā, lai saglabātu un stiprinātu Zviedrijas un tās uzņēmumu konkurētspēju,” tolaik paziņoja Klimata ministrija.