“Kopš 2012. gada no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas savienības un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), Zviedrijā ieceļojuši vairāk nekā 770 000 cilvēku,” norādīts viedokļrakstā, kas publicēts laikrakstā “Dagens Nyheter” un kuru parakstījuši triju valdošās koalīcijas partiju līderi, kā arī premjerministra Ulfa Kristersona vadīto valdību atbalstošās galēji labējās partijas “Zviedrijas demokrāti” priekšsēdis.

Šī pārmērīgā imigrācija līdz ar integrācijas politiku, kas ieceļotājiem neizvirza nekādas prasības, ir radījusi sašķeltu Zviedriju, norāda politiķi.

Pašreizējo sabiedrību raksturo segregācija, sociālā izslēgšana, bezdarbs, vājas mācību sekmes un kopīgu zviedru vērtību trūkums, uzsver partiju vadītāji.

Viņi atzīst, ka Zviedrijas labklājības valsts piedzīvo “nozīmīgas problēmas”, ko rada ārvalstīs dzimušie iedzīvotāji, kas ir bezdarbnieki un dzīvo no pabalstiem.

Valdība plāno īstenot reformas, kas prasīs imigrantiem apgūt zviedru valodu un atrast darbu.

Paredzēts arī noteikt imigrantiem pabalstu griestus, liedzot tiem vienlaikus saņemt dažādus maksājumus, piemēram, bērnu, mājokļu, bezdarbnieku, slimības un vecāku atvaļinājuma pabalstus.

Turklāt iecerēts noteikt zināmu pārbaudes periodu pirms pabalstu piešķiršanas.