Tā bija pirmā šāda veida lieta Zviedrijā, un tajā tika pieprasīts, lai valsts veic pasākumus siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas samazināšanai līdz “tehniski un ekonomiski iespējamām” robežām.

Augstākā tiesa secināja, ka nevar izskatīt šo lietu, jo tiesa nevar likt valdībai vai parlamentam veikt konkrētas darbības.

“Politiskās struktūras patstāvīgi lemj par to, kādi konkrēti klimata pasākumi Zviedrijai būtu jāveic,” norādīja tiesa.

Tomēr Augstākā tiesa pieļāva iespēju, ka lietu varētu izskatīt tiesās, ja tā būtu veidota citādi. Tiesa norādīja, ka šo lietu iesniedza indivīdu grupa, nevis apvienība.

“Eiropas Savienības Tiesa nesen savā spriedumā nolēma, ka asociācijai, kas atbilst noteiktām prasībām, var būt tiesības iesniegt prasību par klimata jautājumiem,” norādīja Zviedrijas Augstākā tiesa.

Lai gan aiz Zviedrijas prasības stāv grupa ar nosaukumu “Aurora”, prasība tika iesniegta vienas fiziskas personas vārdā, bet tai pievienojās vēl aptuveni 300 cilvēku.

Augstākā tiesa norādīja, ka pastāv ļoti augstas prasības attiecībā uz fiziskām personām šādu lietu ierosināšanai pret valsti. Tikmēr gadījumā, ja lietu būtu ierosinājusi asociācija, “kas atbilst noteiktām prasībām, cita starpā attiecībā uz pārstāvību un piemērotību, šādas augstas prasības netiktu piemērotas”.

Augstākā tiesa paziņoja, ka tā nav aplūkojusi, kā šis jautājums tiktu vērtēts, ja prasību būtu iesniegusi asociācija un ja tā aprobežotos ar jautājumu, vai valsts ir pārkāpusi viņu tiesības saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

Pēdējos gados aizvien vairāk organizāciju un cilvēku ir vērsušies tiesā, lai kritizētu, viņuprāt, valdības bezdarbību klimata jomā.

Nīderlandes Augstākā tiesa 2019.gada decembrī lietā, ko ierosināja kāda vides aizstāvju grupa, nolēma, ka valdībai līdz 2020.gadam ir jāsamazina siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas vismaz par 25%.