Igaunijas tieslietu un digitālo lietu ministre Līza Pakosta norādīja, ka Zviedrijas parlamenta lēmums apstiprina uzticību Igaunijas cietumu sistēmai un abu valstu sadarbībai.

“Zviedrijas parlamenta lēmums ir būtisks solis ceļā uz līguma stāšanos spēkā. Tartu cietuma darbības turpināšana ļauj mums saglabāt unikālu drošības un cietumu infrastruktūru Igaunijā un uzlabot mūsu cietumu dienesta profesionālās spējas. Šī ir sadarbība, kas var balstīties vienīgi uz savstarpēju uzticību un kalpot abu valstu interesēm,” teica Pakosta.

Lai līgums stātos spēkā, tas ir jāratificē arī Igaunijas parlamentam. Galīgais balsojums Rīgikogu ir plānots 10. jūnijā, pēc kura dokuments tiks iesniegts prezidentam izsludināšanai.

Tiklīdz līgums būs ratificēts abās valstīs, sāksies sagatavošanās darbi sadarbībai. Tie ietver organizatoriskos pasākumus, personāla atlasi un apmācību, kā arī praktisko sadarbību starp Igaunijas un Zviedrijas cietumu dienestiem, lai uzņemtu ieslodzītos.

Paredzams, ka pirmie ieslodzītie Tartu cietumā ieradīsies augustā. Gaidāms, ka cietumā tiks uzņemti līdz 100 ieslodzītajiem ceturksnī.

Igaunija un Zviedrija parakstīja cietuma nomas līgumu 2025. gada 18. jūnijā. Līgums paredz Tartu cietumā izmantot līdz 400 kamerām, lai kopumā izmitinātu līdz 600 zviedru ieslodzīto. Līguma termiņš ir pieci gadi, ar iespēju to pagarināt vēl par trim gadiem.

Ieslodzītos, kurus izmitinās Tartu cietumā, kopīgi izvēlēsies Igaunijas un Zviedrijas iestādes. Personas, kas notiesātas par terorismu, vai tās, kuras, visticamāk, turpinās noziedzīgas darbības ieslodzījuma laikā, uz Igauniju netiks pārvietotas. Turklāt netiks uzņemti nepilngadīgie un sievietes. Ārvalstu ieslodzītie būs pieauguši vīrieši, kuri izcieš ilgtermiņa sodu, parasti par vardarbīgiem vai ar narkotiku tirdzniecību saistītiem noziegumiem.

Visas ar ārvalstu ieslodzītajiem saistītās izmaksas segs Zviedrijas valsts. Neviens ieslodzītais netiks atbrīvots Igaunijā. Viņi tiks nosūtīti atpakaļ uz Zviedriju pirms soda termiņa beigām.

Līguma īstenošana palīdzēs nodrošināt Tartu cietuma, kas ir būtiska Igaunijas stratēģiskā infrastruktūra, turpmāku izmantošanu, kā arī saglabāt un radīt darbavietas un stiprināt iekšējo drošību Dienvidigaunijā.

Igaunijas un Zviedrijas līgums atbilst Eiropas cilvēktiesību sistēmai.

Igaunijā ir trīs cietumi. Tallinā, Tartu un Jehvi bāzētais Viru cietums, taču pakāpeniski ieslodzīto skaits ir samazinājies un cietumos ir daudz brīvu kameru.