Šogad Zviedrijā līdz 27.janvārim notikuši 27 sprādzieni, tātad vidēji pa sprādzienam dienā, vēsta laikraksts “Nordic Times”. 2024.gadā policija reģistrēja kopumā 317 sprādzienus.

“Zviedrija atrodas jauna vardarbības viļņa vidū, sevišķi pieaudzis spridzināšanu skaits,” žurnālistiem ceturtdien atzina Kristersons. “Ir pilnīgi skaidrs, ka mums nav kontroles pār šo vardarbības vilni, citādi mēs šeit nebūtu,” viņš piebilda.

Premjerministrs paziņoja, ka paātrinātā kārtībā tiks izstrādāts un pieņemts jauns likums cīņai pret nepilngadīgo iesaistīšanos noziedzīgās aktivitātēs.

Kristersons norādīja, ka bandu vardarbība tagad ietekmē veselas kopienas. Policija aplēsusi, ka pagājušajā gadā 1700 jaunieši, kas jaunāki par 18 gadiem, aktīvi darbojās noziedzīgajā pasaulē.

Zviedrijas valdība vēlas piešķirt policijai plašākas pilnvaras aizturēt bērnus, kas jaunāki par 15 gadiem. Sākotnēji likuma spēkā stāšanās bija plānota 2026.gadā, bet tagad jau šā gada 1.oktobrī.

Kristersons raksturoja šīs kriminālās problēmas kā mantotas ilgā laika posmā, norādot, ka to risināšana būs projekts, kas ilgs visu desmitgadi.

Tikmēr pieaug politiskais spiediens uz Kristersonu, kurš priekšvēlēšanu kampaņā 2022.gadā solīja cīnīties pret organizēto noziedzību. Stingra nostāja pret organizēto noziedzība ir viena no nacionālkonservatīvās partijas “Zviedrijas Demokrāt” (SD) galvenajām nostādnēm.

Tā kā SD atbalsta Kristersona valdību, viņam būtu svarīgi rīkoties apņēmīgi šajā jautājumā, lai apmierinātu savus sabiedrotos un vienlaikus nepieļautu, ka 2026.gadā gaidāmajās vēlēšanās SD izmato šo jautājumu savā labā, vēl vairāk nostiprinot savas pozīcijas.

Lai cīnītos pret bandu vardarbību, ierosināts arī grozīt konstitūciju, lai būtu iespējams atņemt Zviedrijas pilsonību personām ar dubultpilsonību, kas notiesātas par saistību ar bandu vardarbību.