Andešone preses konferencē norādīja, ka, viņasprāt, progress ir panākts, taču pašlaik nav tādu apstākļu, lai izveidotu valdību, ko varētu akceptēt parlaments.

Šis bija Andešones otrais mēģinājums izveidot valdību pēc 13. septembra vēlēšanām, kurās Zviedrijas kreiso partiju bloks ieguva visvairāk vietu parlamentā. Viņa mēģināja izveidot valdību kopā ar trim citām kreisā spārna partijām – Kreiso partiju, Zaļo partiju un Centra partiju. Jau sarunu sākumā bija redzams, ka tas nebūs viegls uzdevums, ņemot vērā spriedzi, kas valda kreiso partiju blokā.

Zviedrijas parlamenta spīkers Andreass Norlēns neilgi pēc Andešones paziņojuma atsevišķā preses konferencē pavēstīja, ka parlamentam vienalga tiks lūgts balsot par to, vai iecelt Andešoni premjerministra amatā. Viņš norādīja, ka jau no sākuma bija panākta vienošanās, ka Andešones sarunas par valdības veidošanu “noslēgsies ar balsojumu par premjerministra amatu neatkarīgi no tā, kā noritējušas izpētes sarunas”.

Norlēns teica, ka balsojums tiks ieplānots ceturtdien, vienlaikus atzīstot, ka Andešone, visticamāk, netiks ievēlēta par premjerministri.

Parlamenta spīkers paziņoja, ka pēc šī balsojuma viņš vēlreiz runās ar partiju līderiem, lai no jauna izvērtētu, kurš būtu nākamais kandidāts.

13. septembrī notikušajās Zviedrijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja kreiso partiju bloks, izcīnot kopumā 176 no 349 deputātu vietām parlamentā. Tikmēr četras labējās partijas, kas veidoja vai atbalstīja līdzšinējo valdību, ieguva 173 vietas.

Centra partija ir paziņojusi, ka iebilst pret valdību, kurā ministru amati tiktu uzticēti Kreiso partijai, kas savukārt uzstāj, ka atbalstīs tikai tādu kreiso valdību, kuras sastāvā būs tās politiķi.

Sagaidāms, ka pēc Andešones mēģinājumiem parlamenta spīkers uzticēs valdības veidošanu līdzšinējam premjerministram Ulfam Kristersonam, kurš pašlaik vada pagaidu valdību.

Runājot ar žurnālistiem, Norlēns teica, ka uzskata Kristersonu par dabisku kandidātu, taču plašāk to apspriest nevēlējās, solot “ievērot procesu”.

Kristersonam būtu jāpārliecina kāda opozīcijas partija viņu atbalstīt vai vismaz nebalsojot pret viņu parlamentā. Atbilstoši Zviedrijas sistēmai premjera amata kandidātam nav nepieciešams nodrošināt vairākumu parlamentā, bet pietiek vien ar to, ka vairākums nav pret viņu.

Parlamenta spīkeram ir četri mēģinājumi ierosināt premjerministra kandidātu, par kuru balsos parlaments. Ja ceturtais mēģinājums neizdosies, būs jāizsludina jaunas vēlēšanas.