Tā kā jaunajā gadā lielas pārmaiņas sagaidīja tos Liepājas un Grobiņas novada iedzīvotājus, kuri ikdienā izmanto sabiedrisko transportu, mērojot ceļu starp pilsētām, devāmies aprunāties ar pasažieriem, kuri 2. janvāra rītā ceļā uz Grobiņu devās nu jau ar reģionālo 6912. maršruta autobusu “Liepāja – Grobiņa”. Pieturā “Līva” Liepājā tas ieradās ar padsmit minūšu kavēšanos.

Braucēju nebija daudz, tomēr lielākā daļa pauda neapmierinātību, citi situāciju komentēt vispār nevēlējās. “Viss jau ir izlemts. Vai tad jūs esat dzirdējuši, ka vēl kaut kas mainītos pēc tam, kad lēmums izdarīts? Maksāsim vairāk, un viss,” ērcīgi nosaka kāda pasažiere. “Ziniet, man vienalga. Bija palicis viens taloniņš, bet tas anulējās. Nopirku biļeti. Godīgi sakot, tūlīt braukšu prom uz ārzemēm, un mani tas vairs neskars. Bet nu ko tad citu – jāpielāgojas. Kā hameleoniem, tad jau būs pozitīvi viss,” saka grobiņnieks.

“Mēs no Cimdeniekiem esam ļoti neapmierināti. Piemēram, tagad es no pieturas “Līva” Liepājā braukšu līdz Cimdeniekiem un tad kilometru ar pusi iešu kājām. Tas ir ļoti, ļoti slikti, mēs nezinām, kam žēloties. Sistēmu jau mēs neizmainīsim, neko darīt. Neērti, dārgi. Ja man jābraukā no Liepājas uz Cimdeniekiem un ja vēl es strādāju “Laumā”, jāpērk arī Liepājas transporta mēnešbiļete, tad man mēnesī kopā sanāk 60 eiro tikai par ceļu,” sašutusi ir pasažiere Olga.

Autobusa “6912 Liepāja – Grobiņa” vadītājs Roberts Savicks atzīst, ka grafiks iekavējies. Kad Dubeņos iekāpa 25 pasažieri, kuriem bija jāpārdod biļetes, grafiks iekavējās vēl vairāk, par to šoferis informējis dispečeru.

“Jautri jau mums te iet. Brīžiem nesaprotu, ko un kā darīt. Tās 15 minūtes, kurās mēs visu šo centāmies apgūt, tiešām bija par īsu. Tagad pie visa jāpiedomā, bet nu jau pamazām sāku rast labākos risinājumus, kas palīdz strādāt ātrāk,” saka autobusa vadītājs.

Viena no lielākajām problēmām esot ar bezbiļetniekiem jeb “zaķiem”. “Ļoti daudzi izmanto šo iespēju, ka nav kasiera. Es jau viņiem saku – tas ir reģiona autobuss un, gribat vai ne, ir jāpērk biļete. Pilsētas autobusos pasažieri pieraduši, ka var iekāpt nenorēķinoties un viņus nespēj tik ātri nokontrolēt. Ir bijis tā, ka man autobusā ir septiņi “zaķi” un es speciāli neveru citas durvis vaļā, kad nāk kontrolieri. Bet viņi tāpat palaiž bezbiļetniekus. Šajā ziņā man simpatizē tas, kā ir Rīgā, kur kontrolieri sadarbojas ar policiju,” stāsta R. Savicks. Šoferis zina, ka sākotnēji tika apsvērta doma par kasieri, tomēr praksē tas nav īstenots. Lielākās raizes šobrīd sagādā terminālis, kurš daudzās vietās vienkārši negrib strādāt, jo nav interneta. Piemēram, Dubeņos. “Tādā gadījumā es tur visu dienu varu gaidīt, kamēr parādīsies zona. Ko darīt, ja cilvēkam nav skaidras naudas?” retoriski jautā šoferis.

Kad tuvojamies nākamajai pieturai, kurā gaida kāds kungs, redzam, ka viņš nostājas pie autobusa vidējām durvīm. Šoferis atver priekšējās durvis un gaida. Kad vīrietis iekāpj, R. Savicks viņam skaidro, ka saistībā ar izmaiņām turpmāk iekāpšana notiek tikai pa priekšējām durvīm, kur var iegādāties arī biļetes. Vīrietis apmulst, izkāpj no autobusa, nopēta uzrakstu, pārliecinoties, vai iekāpis pareizajā transportlīdzeklī, iekāpj atpakaļ un iegādājas biļeti. Pie jaunās situācijas vēl jāpierod kā autobusu vadītājiem, tā pasažieriem.