Liepājā tāds nams Latvijas ēku ekspluatācijas uzraudzības interaktīvajā kartē ir tikai viens. Ar sarkanu lāsīti – tātad brīdinājuma signāls – bīstams. Mājas adrese – Pasta iela 4, tagadējais “Pasta nams”, kurā atrodas gan veikals, gan biroji, gan pakalpojumu sniedzēji.

Šajā namā aizliegts lietot atsevišķas telpas – precizē Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) Kontroles departamenta direktors Māris Demme. Birojs ēkā kontroli veicis pērn oktobrī. Tad arī tas atzinis, ka bīstamības dēļ aizliegts ekspluatēt ēkas pirmā stāva desmito telpu, pagrabstāva sesto telpu, trešā stāva astoto telpu, virs tās – bēniņstāva telpas, un aizliegts ekspluatēt balkonus, kuri atrodas pagalma pusē. Aizliegums spēkā tikmēr, kamēr drošība šajās nama vietās tiks atjaunota. Birojs uzdevis mājas īpašniekam – tas ir “Latvijas pasts” – līdz maijam veikt bojājumu izpēti, bet līdz 2018. gada 3. decembrim jānovērš patvaļīgā būvniecība, kādu ēkā ir konstatējis birojs.

Aplūkojot “Pasta namu” no Radio ielas puses, pār ēkas piebūves sienu redzams zaļš aizkars, kādus mēdz likt pār drūpošām sienām, lai mazinātu iespēju, ka krītošas detaļas varētu traumēt garāmgājējus. Nesen šajā piebūves daļā telpas īrēja SIA “Liepājas tūre”, kurai nu birojs atrodas ēkas galvenās daļas otrajā stāvā, bet uz piebūves logiem izlīmētas lapas: “Iznomā telpas”. “Liepājas tūres” pārstāve Kristīna Vuciņa apliecina – jā, bīstamības dēļ firmai nācies iepriekšējo mītni mainīt. “Nekādu nedrošību nejutām. To nevar just. Vai tad cilvēki Zolitūdes veikalā to juta?” viņa uzdod retorisku jautājumu. Tomēr viņa lūdz citus jautājumus par ēku uzdot tās īpašniekam. “Kurzemes Vārds” tā arī dara, un “Latvijas pasta” pārstāve Gundega Vārpa vakar darbdienas beigās e-pastā atsūtīja ļoti lakonisku atbildi: “Tās telpas, kurās ir jānovērš nepilnības, netiek ekspluatētas un īrnieki tajās neatrodas.”

Karte, kurā ar luksofora krāsām atzīmētas drošas, sliktas un bīstamas mājas, publicēta BVKB kartē. Sarkanās lāsītes – bīstamas, dzeltenas – sliktas jeb kuru drošība jāuzlabo, zaļas – drošas ēkas. Birojs apkopojis pērnā gada darbu, un no visām pārbaudītajām mājām valstī 53 procenti ēku atzītas par labām, bet 47 procentos namu drošība ir jāuzlabo, 6 procenti ēku ir bīstamas. Kurzemē ir augstākais bīstamo ēku rādītājs – 11,5 procenti no visām pārbaudītajām ēkām, stāsta M. Demme. Pagājušajā gadā birojs apsekojis 52 publiskas ēkas Kurzemē, pavisam apsekoti 19 procenti no šādu ēku kopskaita reģionā. Starp Liepājā apsekotajām kartē atzīmētas astoņas mājas ar dzelteno lāsīti – tātad tajās drošība uzlabojama, bet pārbaudes tām ir veiktas gan pagājušajā gadā, gan arī 2015. gada rudenī. Vairāk pārbaudīto ēku tomēr atzītas par drošām. Šogad birojs turpinās lielāko sabiedrisko ēku pārbaudes.

Pēc pašreizējā Būvniecības likuma, kas darbojas nu jau divus gadus, BVKB pārbauda to sabiedrisko ēku drošību, kurās vienlaikus var uzturēties vairāk nekā simt cilvēku. Šo māju ekspluatācijas kontrole līdz ar to nav pašvaldības Būvvaldes un tās būvinspekcijas redzeslokā.  Pašvaldības Būvinspekcijas vadītājs Ivars Čīma sacīja, ka Būvinspekcijai nav bijis nekādas informācijas, ka ēkā būtu notikusi patvaļīga būvniecība.