Liepājas pilsētas dome rīt plāno nosūtīt labklājības ministram Uldim Augulim (ZZS) vēstuli ar lūgumu rast finansējumu 1500 bērnu nodarbināšanai vasarā, šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja Liepājasdomes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.
Kā skaidro Ansiņš, “Liepājas metalurga” slēgšanas radītās sekas Liepājai dod lielākas tiesības prasīt arī lielāku atbalstu nodarbinātības veicināšanas pasākumiem. Patlaban jau panākta vienošanās par papildu 100 darba vietām jauniešiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem.

Visā Latvijā ir 25 000 jauniešu, kas nestrādā, sacīja Ansiņš, uzsverot, ka tā ir nopietna problēma, ko bez valsts atbalsta nav iespējams atrisināt. “Bērniem nepieciešams arī skolas vecumā dot darba iemaņas, kas savukārt radītu atbildības sajūtu pret darbu un ļautu arī nopelnīt naudu skolas vajadzībām,” sacīja Ansiņš, norādot, ka uzņēmēji pastāvīgā darbā labprātāk pieņem cilvēkus, kuriem jau ir kaut neliela darba pieredze, līdz ar to šīs atbalsta programmas ļauj bērniem un jauniešiem iepazīties ar reālo situāciju darba tirgū.

Ir vairāki uzņēmumi, kas uzskata, ka jauniešu nodarbināšana ir sarežģīta procedūra, kurai pastāv dažādi ierobežojumi, atzīst Ansiņš, kā piemēru minot liegumu nepilngadīgus jauniešus nodarbināt kafejnīcās, jo tur kāds klients var pasūtīt sev alkoholisku dzērienu. “Ja izdotos atsevišķus ierobežojumus noņemt, nodarbinātību varētu arī paplašināt,” sacīja Ansiņš.

Viņš arī piebilda, ka gadījumā, ja labklājības ministrs atbalstītu Liepājas domes lūgumu, jauniešu nodarbinātības pasākumos varētu iesaistīt arī bez darba esošos profesionāli tehnisko skolu audzēkņus un Liepājas Universitātes studentus.

Pērn vasarā Liepājā tika nodarbināti 200 skolēni 13 līdz 14 gadu vecumā un 87 skolēni vecumā no 15 līdz 19 gadiem, sacīja Liepājas domes eksperte nodarbinātības jautājumos Aija Saldovere, tomēr viņa uzskata, ka Liepājā būtu iespējams īstenot programmu pilnā prasītajā apjomā.

“Neredzu problēmu ar skolēnu nodrošinājumu, jo pērn vēlmi strādāt izteica 700 jaunākās vecuma grupas skolēni, savukārt vecākajā vecuma grupā interesentu bija 200,” sacīja Saldovere, uzsverot, ka 15 līdz 19 gadus vecajiem skolēniem šī programma tika piedāvāta pirmo reizi un interese par skolēnu nodarbinātības pasākumiem arvien pieaug.

Viņa norāda, ka skolēniem darba pieredze ir ļoti maza un daudzi pat neprot strādāt, taču bijuši arī vairāki pozitīvi piemēri, kur arī pēc programmā noteiktā viena mēneša darbs turpinājās un skolēns nostrādājis visu vasaru. Saldovere skaidro, ka skolēnu nodarbinātības programmā bērniem un jauniešiem tiek dota iespēja vienu mēnesi strādāt, saņemot minimālo algu, no kuras pusi apmaksā darba devējs, bet otru pusi – valsts vai pašvaldība.