Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) neatbalsta jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa ieviešanu steidzamības kārtā, trešdien pēc savienības domes sēdes žurnālistiem sacīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

Viņš uzsvēra, ka LPS dome neatbalstīja pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa ieviešanu steidzamības kārtā, jo finanšu izlīdzināšana ir pašvaldībām ļoti nozīmīgs jautājums un Saeimai tas būtu jāskata trijos lasījumos. “Trijos lasījumos var paspēt pieņemt, ja ir vēlme to izdarīt. Kāpēc mums vajadzētu divos lasījumos ar minimāliem termiņiem pieņemt? (..) Uzliekam grafiku, ka līdz vasaras brīvdienām ir jāpieņem, lai to varētu ņemt vērā, veidojot [2016.gada] budžetu,” teica Jaunsleinis.

Viņš pastāstīja, ka LPS rosinās nodrošināt izlīdzināto ieņēmumu minimumu vismaz 90% apmērā no vērtētajiem ieņēmumiem uz nosacīto iedzīvotāju katrai pašvaldībai, kā arī aicinās nodrošināt, ka izlīdzināšanas rezultātā pašvaldības no pašu ieņēmumiem nezaudē vairāk kā 20%.

“Lai gan jaunais modelis satur atsevišķus pozitīvi vērtējamus elementus, kopumā tas nenodrošina ilgtspējīgu pašvaldību finansēšanu, jo pārkāpj galveno līdz šim atzīto principu – valsts līdzatbildību par reģionālo attīstību,” pauda LPS, uzsverot, ka tas tālākā nākotnē, pēc pārejas perioda, daļai pašvaldību pasliktina finansēšanas iespējas.

LPS domes sēdē arī atzīts, ka, ņemot par pamatu piedāvāto modeli, ir jānovērš tā galvenie trūkumi, piemēram, piedāvātais modelis nenovērš valdības iespēju samazināt pašvaldību daļu valsts kopbudžetā, tādējādi būtiski samazinot pašvaldību lomu. “Daļai pašvaldību netiek nodrošināts funkciju izpildei nepieciešamais minimālais finansējums, bet pašvaldībām, kurām ir lielāki nodokļu ieņēmumi, pārāk daudz finanšu līdzekļu tiek atņemts,” klāstīja savienībā.

Ņemot vērā LPS domes sēdē trešdien nolemto, savienība Saeimā plāno iesniegt vairākus priekšlikumus. Tostarp LPS aicinās nodrošināt, ka pašvaldību patstāvīgie ieņēmumi aug vismaz proporcionāli bruto darba algas pieaugumam valstī, tāpat aicinās atkārtoti izvērtēt piedāvāto kritēriju svara ietekmi uz pašvaldībām, kā arī iespēju ievest attālumu līdz Rīgai kā papildus kritēriju.

Tāpat LPS rosinās sākotnējo valsts budžeta dotāciju izlīdzināšanas fondā nesamazināt un turpmāk to palielināt vismaz proporcionāli valsts budžeta ieņēmumu pieaugumam, kā arī aicinās pārejas periodam nepieciešamo izlīdzināšanas trešās kārtas finansējumu iegūt no valsts dotācijas, nevis atņemot to pašvaldībām.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 14.aprīlī konceptuāli atbalstīja jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa likumprojektu un nolēma parlamentā to virzīt steidzamības kārtā.

Lielākais izlīdzināto ieņēmumu pieaugums prognozēts Jēkabpils pilsētai – par 1,9 miljoniem eiro jeb 15,1%, Liepājas pilsētai – par 5,5 miljoniem eiro jeb 13,7%, Rucavas novadam – par 130 tūkstošiem eiro jeb 12,5%, Nīcas novadam – par 231 tūkstoti eiro jeb 11,3%, Pāvilostas novadam – par 165 tūkstošiem eiro jeb 9,9%, Ķeguma novadam – par 456 tūkstošiem eiro jeb 13,8%, Ventspils novadam – par vienu miljonu eiro jeb 13,7%, Krimuldas novadam – par 324 tūkstošiem eiro jeb 10,6%, Naukšēnu novadam – par 115 tūkstošiem eiro jeb 9,9%, un Beverīnas novadam – par 172 tūkstošiem eiro jeb 9%.

Savukārt LPS iepriekš vēstīja, ka, salīdzinot FM pašvaldībām izsūtīto provizorisko pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu 2016.gadam (bez pārejas perioda) ar 2015.gada aprēķinu (spēkā esošo), lielākais izlīdzināto ieņēmumu samazinājums ir Garkalnes novadam – par 967 tūkstošiem eiro jeb 12%, Viļānu novadam – par 334 tūkstošiem eiro jeb 9,1%, Babītes novadam – par 721 tūkstoti eiro jeb 8,1%, Aglonas novadam – par 179 tūkstošiem eiro jeb 8%, Zilupes novadam – par 151 tūkstoti eiro jeb 7,9%, Krāslavas novadam – par 763 tūkstošiem eiro jeb 7,7%, Vārkavas novadam – par 81 tūkstoti eiro jeb 6,7%, Varakļānu novadam – par 131 tūkstoti eiro jeb 6,4%, Daugavpils novadam – par 885 tūkstošiem eiro jeb 6,3%, Riebiņu novadam – par 190 tūkstošiem eiro jeb 6% un Rēzeknes novadam – par vienu miljonu eiro jeb 6%.

Vienlaikus, pēc LPS paustā, 98% no Latgales novadiem vērojams vērtēto ieņēmumu pēc izlīdzināšanas samazinājums.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis izstrādāts, sadarbojoties un ieklausoties pašvaldību vadītāju ieteikumos izveidotajā Konsultatīvajā padomē par pašvaldību finanšu jautājumiem. Tā galvenais mērķis ir nodrošināt reģionāli sabalansētu un līdzsvarotu resursu pieejamību visām pašvaldībām.

Jaunas likumprojekts varētu stāties spēkā no 2016.gadā.