Pašvaldību un iedzīvotāju maki būs daudz plānāki
Nākamajā gadā pašvaldību budžeti būs par 20–30 procentiem mazāki un valdības lēmumi par valsts budžetu iespaidos ikvienu iedzīvotāju, pēc Latvijas Pašvaldību savienības valdes tikšanās ar premjerministru Valdi Dombrovski un ar finanšu ministru Einaru Repši secina domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.
“Tas nozīmē, ka pašvaldībām būs jāveic vēl lielākas pārstrukturizācijas, lai pildītu pašvaldību uzdevumus,” teica G. Ansiņš.
Pagājušajā nedēļā viņš piedalījās valdības un pašvaldību pārstāvju pārrunās, kurās tika parakstīts abu pušu domstarpību un vienošanās protokols par pašvaldību finansēm 2010. gadam. Dokumentā iezīmētas arī pārmaiņas nodokļu politikā, kādas nākamgad skars ikvienu iedzīvotāju. Vispirms jau visiem būs jāmaksā lielāks iedzīvotāju ienākumu nodoklis, tā papildinot valsts un pašvaldību budžetu.
Ar šo nodokli tiks aplikti kapitāla ienākumi (piemēram, no dividendēm), no augoša meža atsavināšanas izciršanai, dāvinājumi, kas pārsniedz 1000 latu gadā, ja dāvinātāju un saņēmēju nesaista laulība vai tuva radniecība, summas, kas izmaksātas kā valsts vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, darba devēja dāvanas. Nodokļa likme līdz 23 procentiem tiks paaugstināta pašnodarbinātajiem. Ar nodokli neapliekamā summa tiks samazināta no 4000 latiem uz 2000 latiem gadā par ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas. Tiks samazināts nodokļa maksātāja neapliekamais minimums līdz 25 latiem un atvieglojums par apgādībā esošu personu līdz 25 latiem mēnesī (daudzbērnu ģimenēm – līdz 35 latiem). Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas (par attaisnotiem izdevumiem) termiņš tiks pagarināts līdz 12 mēnešiem, bet attaisnoto izdevumu norma par izglītības un ārstniecības pakalpojumiem tiks samazināta līdz 150 latiem gadā.
Savukārt pašvaldībām plāno noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa mazāku daļu – 80 procentu pašreizējo 83 procentu vietā. G. Ansiņš sacīja, ka pašvaldības neapmierina, ka valdība pašlaik nespēj atrast 5 miljonus latu, kas nākamgad nepieciešami dotācijām 1. grupas invalīdu pārvadāšanai, un tas, ka tikai 20 miljonu latu plānota dotācija ceļu uzturēšanai un remontam. Pašlaik vēl ir šaubas, vai tiks saglabāts nodoms, ka valsts varētu nākamgad papildināt pašvaldību sociālo budžetu ar ievērojamu – 20 procentu – dotāciju dzīvokļu pabalstiem. Lielo pilsētu pārstāvji uzstāj, ka šādam atbalstam tomēr ir jābūt, sacīja G. Ansiņš.
Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”