Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Vainas izjūta, izmisums, bailes
Lai arī LRS reanimācijas gaiteņos darbadienas pēcpusdienā atmosfēra šķiet mierīga, tomēr nepārtraukti notiek mediķu intensīvs darbs, lai kovida nomocītos kritiskākos pacientus uzturētu pie dzīvības un viestu cerības pacientiem nonākt pie labākas veselības, pat ja ārstēšanās būs vēl ilga un līdz atveseļošanās stadijai vēl tāls ceļš ejams.
Pie reanimācijas pacientiem jāiet, ģērbtiem speciālos tērpos, kuros jāpavada vairākas stundas. Jebkurā brīdī var notikt neparedzamais. “Pēc reanimācijas neviens pacients uzreiz uz mājām netiek izrakstīts,” atgādina LRS Neatliekamās medicīnas centra vadītājs, ārsts anesteziologs reanimatologs Mihails Dolguševs.
Viņš norāda, ka galvenais kovida ārstēšanā reanimācijā ir iekšējo orgānu atbalstošā terapija: ar skābekli palīdz plaušām, lai tās spētu veikt funkciju, nierēm, lai neattīstītos to mazspēja. “Ļoti dažādi ir stāsti, kādēļ cilvēki nav vakcinējušies un kovida dēļ nonākuši slimnīcā. Bieži cilvēki par to ne īpaši vēlas stāstīt, un smagākos gadījumos par to viņus daudz nepratinām,” saka ārsta.
“Lielākā daļa izjūt – un acīs viņiem redzams – neērtumu, ka viņi atrodas šeit un viņiem veselības apstākļi tagad tik krasi mainījušies, bet pirms tam viņi domājuši citādāk. Tie, kuri nonāk reanimācijā un ir spriestspējīgi jeb nav slēdzami klāt pie mākslīgās plaušu ventilācijas, viņu acīs ir bailes, nožēla par savu līdzšinējo lēmumu nevakcinēties. Kas nonāk līdz reanimācijai, viņi ir ar saprātu un domājoši, lielākā mācība viņiem ir tā, ko viņi vienkārši izjūt, nonākot šajā nodaļā,” stāsta M. Dolguševs.
“Ir pāris pacienti bijuši, kas apšaubījuši kovida esamību. Vairums slimnieku šeit nonākuši, jo nav vakcinējušies. Tagad cilvēks ir ievietots slēgtā nodaļā. Gadās, ka radinieki meklē, kurš ir vainīgs pie smagās situācijas. Dēli un meitas ir vakcinēti, bet nav panākuši, ka vakcinējas vecāki.
Izmisuma zvanos ārstiem, interesējoties, vai nav palicis labāk, jūtama vainas sajūta. Zvana katru dienu un prasa, un tās ir grūtas sarunas, jo pacienti ilgstoši neatlabst. Lielākoties ir atbilde – nē, nav labāk, vai ir pat kļuvis sliktāk,”
kovida pandēmijas koriģētās ikdienas pieredzē dalās M. Dolguševs.
Ārsts uzsver, ka cilvēkiem ir jāsaprot, ka šīs slimības gadījumā uzlabojumus tik ātri var negaidīt, jo šī nav gripa, ar ko mēdz salīdzināt.
Nav antivielu – šaubas par sertifikātu
“Reanimācijā ir bijuši arī daži vakcinēti pacienti. Par vienu notiek izmeklēšana, vai vakcīna ir bijusi vai nav, jo analīžu rezultāti radīja šaubas. Pastāv aizdomas, ka pacientam, iespējams, bija viltots vakcinācijas sertifikāts,” piebilst M. Dolguševs.
Kāpēc svarīgi pārliecināties ir vai nav vakcinējies? “Tiek paņemtas asinsanalīzes – asinīs pēc vakcinācijas veidojas noteiktas specifiskas imunizācijas antivielas. Ja tās netiek atrastas, tad tas ir aizdomīgi un gadījums jāizskata detalizēti,” viņš turpina.
“Ja salīdzina vienādas vecuma grupas pacientus ar līdzīgām papildus saslimšanām, tad vakcinētajiem un nevakcinētajiem atšķiras ne tikai slimības gaita, bet arī atveseļošanās iespējas. Vakcīna arī smagos gadījumos cilvēkus tomēr izglābj!” skaidro ārsts.
“Slimnīcā vispār ar kovidu ievieto tikai nelielu procentu vakcinētu cilvēku, bet reanimācijā šobrīd mums ir tikai nevakcinētie. Turklāt vakcinētie slimnieki ātri izrakstās no slimnīcas. Viņi nav tie, kas ieguļas nodaļās uz divām, trim, četrām nedēļām,” pauž M. Dolguševs. “Ja cilvēks ir vakcinējies un nonācis slimnīcā, viņš visbiežāk bijis novājināts citu slimību dēļ. Kovids viņiem radījis satricinājumu veselībai,” viņš turpina.
Jaunie mediķi nāk talkā
“Akūtajās nodaļās – uzņemšanā, intensīvajā terapijā, kovida nodaļās, reanimācijā – šobrīd mediķi ir diezgan mobilizējušies. Darba apjoms ir tik liels, ka par blakus lietām nemaz nav iespējams padomāt. Pacienti nāk un nāk iekšā, vairāki vienlaikus. Lai iznākums būtu pēc iespējas labāks, jāprot akūtajās nodaļās plānot darbu – ar kuru vienlaikus ievesto pacientu strādāt vispirms, pie kura pieiet pēc mirkļa,” ikdienas darbu kovida uzliesmojuma periodā šajā rudenī raksturo M. Dolguševs.
“Šo procesu sabiedrība uztver kā pacientu šķirošanu, bet valstī tāda nav ieviesta. Tas ir vairāk domāts par mūsu iespējām, jo esam tik, cik esam,
un, ja iestājas vairāki pacienti vienlaikus uz vienu uzņemšanas mediķu komandu, jāsaprot, kurš pacients nevar gaidīt, bet kuram mirklis būs jāuzgaida un palīdzību sniegs vēlāk,” viņš paskaidro.
Tā kā darba apjoms ir liels, un mediķi arī ir cilvēki, no kuriem daļa stresu panes vieglāk, bet citi grūtāk, vērojamas arī personāla izdegšanas pazīmes. “No šīs nedēļas palīgos mums nākuši arī slimnīcas rezidenti jeb jaunie, topošie speciālisti, kuri nodaļās strādā infektologu, reanimatologu un citu pastāvīgo ārstu vadībā. Nākuši talkā personālam arī citi medicīnas jomas studenti. Kopīgiem spēkiem cenšamies šo pacientu plūsmu apkalpot,” viņš turpina. “Iekšēji esam mobilizējušies lielākai darba slodzei un izdevies ar darba apjomu tikt galā. Bet ļoti ceru, ka mūžīgi šādos apstākļos nebūs jāstrādā,” viņš pauž.
