Ceļu tīkls, velosipēdistu un gājēju takas, vides pieejamība, sabiedriskais transports, osta un lidosta otrdien, 3. martā, bija mobilitātes tematiskās darba grupas uzmanības lokā, apspriežot Liepājas attīstības programmā iekļaujamās problēmu risinājumu idejas.

Šī bija ļoti vīrišķīga darba grupa, kas bija sadalīta trijās apakšgrupās. No apmēram 25 dalībniekiem tikai dažas dāmas, pārējie – vīri. Dalībnieku vidū pārstāvētas visdažādākās ar ceļiem un satiksmi saistītās jomas – gan Liepājas autobusu parks, gan lidosta, gan Valsts policija, gan pilsētplānošana, gan automašīnu novietošana, gan sabiedriskā transporta plānošana.

Starp pieaicinātajiem gan satiksmes plūsmu plānošanas eksperts Elmārs Daniševskis, kuram Liepāja labi pazīstama, gan pilsētas Sabiedriskā transporta aģentūras praktikants, topošais pilsētplānotājs Viesturs Krūmiņliepa, kurš studē Nīderlandē, gan arī televīzijas žurnālists un teātra režisors Pauls Timrots. Darba grupas moderators – pašvaldības izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš.

Pēc ideju vētras P. Timrots “Kurzemes Vārdam” atzina: “Iespaids ļoti labs, jo redzams, ka cilvēki gatavojušies tēmai, zina, ko grib. Ir mērījums – kā bija, kā ir, ko gaida. Līdz ar to spēs arī mērīt uzlabojumus, jo ir fakti, nevis vienkārši pamuld un pafantazē. Skaitļi, vēstures zināšana, šā brīža pārzināšana ir ļoti vērtīga. Un tādā kolektīvā, kur katrs ir profesionālis savā jomā un saistīts ar transportu, tā ir brīnišķīga viedokļu apmaiņa. Pilsētas mērogs ļauj profiņus savākt kopā, būt mobiliem kā partizānu vienībai. Pēc tam tikai darīšanas vaina – nolemts ir, ko darīt ir.”

Arī pats P. Timrots dienu pirms sapulces esot gan izbraukājis visu Liepāju, gan arī šeit nesen pabijis veselu nedēļu. Tāpēc uzskata, ka Liepāju pazīstot pietiekami plaši un dziļi, lai arī pats varētu izteikt priekšlikumus. Viņam tie bijuši par gājēju un velosipēdu kustības organizēšanu. “Arī tūrismā te ir lietiņas, ko var labi saskrūvēt kopā un panākt efektu.

Laba lieta būtu savienot gājēju ielas – izlaist tūrismu trijstūrī caur tirgu.

Tagad ir tā, ka ejot pa gājēju (Tirgoņu) ielu, atduries kā aklā stūrī (pret Peldu ielu) pie kaut kāda spēļu nama vai aptiekas, bet vajag, lai ir tālāk kāda interesanta fasāde, lai ceļš it kā pats tevi ved tālāk līdz tirgum, tad iziet tam cauri, pa otru gājēju ielu atgriezies – un jau vienu lielu daļu pilsētas būsi redzējis. Un veidot arī lielākas cilpas līdz jūrai un līdz Karostai. Kā tādas tūristiem pametamas idejas – ja tev ir stunda laika, ej mazo loku, ja vairāk, tad lielo loku. Tāpat kā jebkurā pilsētā – vienalga, Brēmenē, Prāgā vai Parīzē – tu ej pa to ielu, kur ir mutulis, un tā nevis atduras, bet pagriežas, un ir nākamā dzīvā iela. Jāizveido tas koridors tā, lai pats ved. Nekādas norādes nepalīdzēs, ir jājūt apsolījums, ka tur būs interesanti.”