Sestdiena, 22. februāris Rigonda, Adrians, Ārija, Adriāna, Adrija

Pāvilostā virs jūras iemūžināta reta dabas parādība – ūdensstabs

Pāvilostā virs jūras iemūžināta reta dabas parādība – ūdensstabs
Foto: Silvija Irēna Mauriņa
22.08.2019 07:12

"Kurzemes Vārds"

Pāvilostā iepretim pelēkajai kāpai otrdienas rītā jūrā manīts ūdensstabs. Šo dabas parādību izdevies iemūžināt fotogrāfijā pāvilostniecei Silvijai Irēnai Mauriņai.

“Tas varēja būs ap pusdesmitiem no rīta. Biju devusies pastaigā un virs jūras pamanīju stabu, kas virzījās no vienas puses uz otru,” pastāsta S. I. Mauriņa. Pāvilostniecei šo dabas parādību izdevies skatīt pirmo reizi, taču pirms vairākiem gadiem turpat Pāvilostā ūdensstabu manījis viņas mazdēls.

Ūdensstabs ir virpuļviesulis, kurš rodas uz ūdens virsmas. Siltais ūdens un vēsais gaiss ir galvenie elementi, lai tas veidotos. Šovasar Latvijas jūras piekrastē tie manīti vairākkārt, arī Liepājas tuvumā un Ventspilī, ziņo aculiecinieki. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka virpuļviesuļi virs ūdens tagad veidojas daudz biežāk nekā agrāk. Gluži vienkārši, pateicoties modernajām tehnoloģijām, tos tagad vairāk izdodas piefiksēt un sociālajos tīklos dalīties ar informāciju par redzēto.

“Ūdensstabi bijuši visu laiku, turklāt tieši augustā vai septembrī, kas ir to īpašas aktivitātes periods. Nav gan veikts pētījums, lai secinātu, ka tie pēdējos gados veidojas biežāk. Iespējams, ka tāda tendence varētu būt, jo, ja paaugstinās vidējā gaisa un arī vidējā ūdens temperatūra jūrā, tad arī šādi ūdensstabi var rasties biežāk. Arī 20. gadsimta sākumā šāda dabas parādība bija, ūdensstabus ik pa laikam novēroja, taču tolaik cilvēki nenēsāja līdzi fotokameras. Vien retais varēja dalīties ar šo informāciju,” pauž laika apstākļu vērotājs Daumants Vidiņš.

Viņš saka, pēdējos gados jau esam sākuši pierast pie ūdensstabiem, kas daudziem vairs nešķiet kas īpašs. Šī dabas parādība bīstamību nerada, ja vien cilvēks neatrodas laivā, kurai virpulis iet pāri. “Redzot šo parādību, nekur nav jābēg, jo krastā esam drošībā. Līdz ko ūdensstabi nonāk līdz sauszemei, tie ātri pazūd, jo nav īpaši spēcīgi,” skaidro D. Vidiņš.

Citādi ir virpuļviesuļi, kas šovasar novēroti Latgalē. Amerikā virpuļviesuļus iedala piecās kategorijās no F0 līdz F5. Viesulis, kas jūlijā plosījās un nopostīja īpašumu Balvu novadā, bijis F2 stipruma. “Tik spēcīgi virpuļviesuļi gan Latvijā bieži netiek novēroti. Kad ieraudzīju fotogrāfijas ar nopostītām ēkām, sākotnēji pats nevarēju noticēt, ka kas tāds noticis Latvijā. Tomēr līdzīgi virpuļviesuļi Latvijā iepriekš ir novēroti. Liepājas pusē 1985. gadā Durbes apkārtnē izveidojās pat trīs virpuļviesuļi vienlaicīgi. Fotogrāfiju nav, bet ir apraksti, ka gaisā pacelts pat traktors. Tad varat iedomāties, cik tas ir bijis spēcīgs virpuļviesulis. Tā ka, lai arī dzīvojam Dievzemītē, kur nav zemestrīču un postošu vētru, retu reizīti arī pie mums atnāk kāda bīstamāka dabas parādība,” spriež laika apstākļu vērotājs.

Foto galerija

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli