Trešdiena, 26. februāris Mētra, Evelīna, Aurēlija

Paziņo pludmales attīstības metu konkursa uzvarētāju

Paziņo pludmales attīstības metu konkursa uzvarētāju
Foto: Publicitātes foto
27.09.2013 15:57

liepajniekiem.lv

Liepājas pludmales tematiskā plānojuma metu konkursa uzvarētāji ir SIA
”CORE projekts”, SIA ”Veido vidi”, kā arī arhitektūres doktore, ainavu
arhitekte Kristīne Dreija, ainavu arhitekts Anrijs Tērauds, arhitekts Atis
Caune, vides dizainers Ivars Pilips, marketinga speciāliste Vizma Kigitoviča, socioloģe
Sintija Sovinska un multimāksliniece Jurita Kalniņa, portālu informēja Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

To piektdien, 27. septembrī, pēc metu konkursa devīžu
slēgto aplokšņu atvēršanas, paziņoju konkursa žūrijas priekšsēdētājs, pilsētas
galvenais arhitekts Indulis Kalns. Uzvarētāji ir iesnieguši darbu ar devīzi
”K.A.I.J.A.”, ko žūrija atzinusi kā labāko.

”Šī metu konkursa piedāvājuma autori ir uztvēruši konkursa
uzdevumu pēc būtības, uzskatāmi un izvērsti, atbilstoši konkursa nolikumam, ir
sagatavojuši visu nepieciešamo informāciju par Liepājas pludmaļu iespējamo
attīstību. Turklāt autori piedāvā arī priekšlikumus pludmalei piegulošo
teritoriju – ostas teritorijas, Kūrmājas prospekta, Peldu ielas – attīstībai,”
atzīmē I. Kalns.

Galvenais arhitekts ir pārsteigts par ieguldītā
darba apjomu, attieksmi un ieinteresētību, gatavojot šo piedāvājumu.

Ar metu konkursa rezultātiem šā gada oktobrī tiks
iepazīstināti deputāti Attīstības komitejas sēdē; deputāti lems par rezultātu
tālāko virzību un konkursa uzvarētāju pieaicināšanu pludmales tematiskā
plānojuma izstrādei. Saskaņā ar konkursa nolikumu, uzvarētāji saņems Ls
4000 no konkursa balvu fonda.

Planšetes ar konkursa uzvarētāju piedāvājumu šā gada
Arhitektūras dienu ietvaros, no 1. oktobra, vienu mēnesi, būs apskatāmas
pilsētas Domē. Jebkurš iedzīvotājs un interesents varēs izteikt savu viedokli
par devīzes ”K.A.I.J.A.” piedāvājumu.

Otrās vietas ieguvēji – SIA ”Ainavu projektēšanas
darbnīca ALPS”, kurā apvienojušies 11 arhitektūras, plānošanas un citu nozaru
profesionāļi – ,  izstrādājuši un
iesnieguši metu ar devīzi ”SEA B MOLS”.

Pēc I. Kalna domām, viņi konkursa objekta –
pludmales attīstību – piedāvā risināt kā starpdisciplināru pasākumu kopumu
”Radi Liepāju!”, kurš aizgūts no līdzīga pasākumu cikla ”Radi Rīgu!”.

”Šis piedāvājums vairāk orientējas uz izzināšanu,
apzināšanu, veicināšanu, kopradīšanas procesu pirms tematiskā plānojuma
uzsākšanas, taču tajā ir mazāk praktisku ieteikumu, kas ļautu virzīties uz
priekšu paša plānojum izstrādē,” vērtē I. Kalns.

Saskaņā ar konkursa nolikumu SIA ”Ainavu
projektēšanas darbnīca ALPS” no balvu fonda saņems Ls 2000.

Pilsētas pašvaldība
šā gada 3. jūnijā izsludināja Liepājas pilsētas pludmales attīstības tematiskā
plānojuma metu konkursu. Pretendenti konkursam varēja pieteikties līdz šā gada
30. augustam. Konkursā pieteicās divi minētie devīžu autori.

Pludmales tematisko
plānojumu paredzēts izstrādāt līdz 2014. gada maijam.Tematiskā plānojuma
izstrādes galvenais uzdevums – sagatavot ilgtermiņa plānošanas dokumentu, kas
paredz pakāpeniski attīstīt pludmali.

Būvvalde 2013. gada
aprīlī un maijā rīkoja iedzīvotāju interneta aptauju ”Mani ieteikumi Liepājas
pludmales attīstībai”. Aptaujas rezultāti tika pievienoti konkursa materiāliem.
Konkursa uzvarētāju pārstāve Kristīne Dreija atzina, ka aptaujas rezultāti ļoti
noderējuši piedāvājumu izstrādē.

Lai sagatavotu savu
piedāvājumu, devīzes  ”K.A.I.J.A.” autori vairākas reizes
apmeklējuši Liepājas pludmales, Karostu, centušies saprast pilsētnieku sajūtas,
intereses un vajadzības. Viņa uzskata, ka, lai attīstītu plumli, vispirms ir
jāņem vērā vietējo iedzīvotāju intereses, ”tikai tad šeit labi jutīsies arī
tūristi un būs iespējams attīstīt starptautiskas nozīmes pasākumus”.

Liepājas pludmale
sastāv no divām telpiski atdalītām daļām — dienvidu un ziemeļu. Dienvidu
pludmale ir 6,1 km gara teritorija no pilsētas dienvidu robežas līdz Dienvidu
molam. Ziemeļu pludmale ir 5,9 km gara teritorija no Ziemeļu mola līdz pilsētas
ziemeļu robežai.

UZZIŅAI:

Liepājas pludmale
atpazīstamību ieguvusi 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā. Liepāju
vairākkārt apmeklējuši Krievijas cari, kam sekojuši ierēdņi, galms un
aristokrātija. Liepāja uzplaukusi kā kūrortpilsēta.

1870. gadā jūras
piekrastē atklāta siltā jūras ūdens vannu iestāde un iesvētīts Jūrmalas parks,
kam 19. gadsimta 90. gados Rīgas pilsētas galvenais dārznieks Georgs Kūfalts
izstrādājis projektu.

1902. gadā pabeigta
Peldu iestāde (arhitekts Pauls Makss Berči), kas darbojusies līdz 1994. gadam,
kā arī izveidots vasarnīcu kvartāls ar Gulbju dīķi.

1886. gadā jūras
krastā uzcelta pilsētas slimnīca (arī arhitekts Pauls Makss Berči), kas kopš
2005. gada ir ”Piejūras slimnīca”.

Foto galerija

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli