Šodien, 12.decembrī, svētki bija Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras mīnu kuģa M-08 ”Rūsiņš” teju pussimts apkalpes locekļiem un viņu tuviniekiem – kuģis atgriezās no piecu mēnešu ilgās dežūras NATO 1.pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā un kara jūrnieki beidzot klātienē satikās ar saviem mīļajiem.

Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras mīnu kuģis M-08 ”Rūsiņš”, kura komandieris ir Mārtiņš Cīrulis un kura komanda sastāv no 46 apkalpes locekļiem, kopš šā gada jūlija bija dežūrā NATO 1.pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā (SNMCMG1), kas ir daļa no Alianses Reaģēšanas spēku jūras komponentes.

M-08 ”Rūsiņš” svinīgajā sagaidīšanas pasākumā diemžēl nepiedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, taču kara jūrniekus, atgriežoties mājās, svinīgi sagaidīja Nacionālo bruņoto spēku un Jūras spēku vadība, kā arī jūrnieku tuvinieki, kuru acīs bija prieka asaras.

Jūras spēku vadība, sagaidot kara jūrniekus ar īstu latviešu Ziemassvētku cienastu – ceptu sivēnu, karavīriem teica lielu paldies. Taču vēl lielāku paldies vadība teica jūrnieku tuviniekiem, kuri gaidīja mājās.

Kāds jauns vīrietis sagaidītāju vidū izcēlās ar sarkanu rožu klēpi rokās. Uzrunāts, viņš nevis sāka klāstīt, ka gaida mīļoto, bet parādīja labo roku, kuras zeltnesī bija laulības gredzens.

Vīrietis savu vārdu gan nenosauca, taču atzina, ka, kaut arī mūsdienīgās tehnoloģijas atvieglo sazināšanos, piecu mēnešu gaidīšanas laiks bijis grūts: ”Visgrūtākais ir gaidīt. Sazinājāmies, līdzko komandai bija pieejami sakari, tomēr laiks vilkās lēni.”

Elīna pastāstīja, ka divatā ar trīs gadus veco dēliņu viņi nepacietīgi gaidījuši tēta Gunāra, kurš ir ”Rūsiņa” elektromehāniskās komandas komandieris, atgriešanos: ”Tik ilgi vīrs projām bija pirmo reizi. Dēls jau vakar uzzināja, ka šodien brauksim sagaidīt tēti. Bērnudārzā brīvdienu paņēmām, jo šis ir svarīgs notikums.”

Taujāta, vai gaidīt bijis grūti, viņa atzīst: ”Neteiktu, ka ļoti grūti. Mēs katrs pats izvēlamies: domāt, ka grūti, vai pretēji. Jo sazināšanās iespējas mūsdienās ir. Līdzko kuģis ir ostā, tā sazinājāmies, kaut ar īsziņām. Vismaz reizi nedēļā noteikti sazinājāmies.”

Kuģa ”Rūsiņš” sakarnieku Zigurdu Vierpi krastā nepacietīgi, ar baloniem rokās, sagaidīja dzīvesbiedre Vita Šterna ar septiņus gadus veco meitu Elisoni. Zigurds atzina: ”Viegli nav. Grūtākais ir tas, ka nav iespēja tikties ar ģimeni. Saziņa ar tehnoloģiju palīdzību neatsver klātbūtni.”

Dzīvesbiedre apstiprina: ”Ļoti, ļoti gaidījām tēti mājās. Meita nevarēja sagaidīt. Man pašai grūtākais šādos ilgos dzīvesbiedra prombūtnes periodos ir tas, ka grūtos brīžos, kad vajadzīgs atbalsts, kad viena ar kaut ko netieku galā, viņa nav klāt. Ir grūtāk, kad esi palicis viens. Atbalsta draugi. Tāpat, kad sazvanāmies, nomierinām viens otru.”

Vita, kura ar Zigurdu kopā ir jau gadus desmit, pastāsta, ka viņa, iepazīstoties ar dzīvesbiedru, zinājusi, ka būs karavīra otrā pusīte un rēķinājusies ar to: ”Sākumā gan viņš bija Ādažos, tad prombūtnes nebija tik ilgas. Bet šī nav pirmā tik ilgā prombūtne, jau iepriekš tādas ir bijušas.”

NATO 1.pastāvīgā jūras pretmīnu grupa ir viena no četrām NATO pastāvīgajām Jūras spēku grupām. NATO pastāvīgās Jūras spēku grupas veido NATO Reaģēšanas spēku jūras komponenti, kas darbojas kā tūlītējas reaģēšanas spēki. NATO 1.pastāvīgā jūras pretmīnu grupa ir viena no divām alianses jūras komponenta daudznacionālām vienībām, kas izveidota mīnu iznīcināšanas operāciju veikšanai, un NATO Reaģēšanas spēku sastāvā spēj veikt pretmīnu darbību jūrā noteiktā gatavības laikā.

M-08 ”Rūsiņš” NATO 1.pastāvīgajai jūras pretmīnu grupai pievienojās 21.jūlijā Frederikshavnas ostā, Dānijā.

Ikdienā grupas kuģi piedalījās apmācībās, veica manevrēšanas vingrinājumus, kuģošanas treniņus, piedalījās arī militārajās mācībās un operācijās, kurās iznīcina mīnas.

M-08 ”Rūsiņš” dežūras laikā NATO kuģu grupas sastāvā atrada un neitralizēja piecas jūras mīnas no Pirmā un Otrā pasaules kara. Kā viens no pakārtotajiem uzdevumiem bija patrulēšana, kuras laikā NATO klātbūtne tika demonstrēta gan jūrā, gan krastā, kā arī ostu vizīšu laikā.

Nodrošinājuma pavēlniecības 1.Reģionālā nodrošinājuma centra komandieris komandkapteinis Kaspars Zelčs, kura dienesta stāžs dažādos amatos mērāms desmitos gadu,  atzīst, ka mūsu kara jūrnieku dalība misijās ir ļoti būtiska: ”Tas ir mūsu pienākums. Tāpat kā ikvienai NATO valstij, mums pienākums piedalīties dažādās kaujas grupās. Gan Sauszemes un Gaisa spēkiem, gan Jūras spēkiem. Tādējādi pierādām, ka mēs esam, ka varam.”

Jautāts, kā, viņaprāt, Latvijas Jūras spēki skatās uz sabiedroto fona, K.Zelčs atzīst: ”Labi. Lielākoties pat ļoti labi. Tam ir izskaidrojums. Mums personālsastāvs ir neliels, līdz ar ko mūsu cilvēkiem ļoti daudz un bieži iznāk piedalīties dažādās mācībās. Un tādēļ esam augstā līmenī.”

Un neslēpj, ka, kaut arī dienestā aizvadīti daudzi gadi, katrs šāds brīdis, kad karavīri atgriežas no pienākumu veikšanas, ir pacilājošs: ”Ir priecīgi. No vienas puses – ir paveikts kārtējais uzdevums. Un tas, ka karavīri atgriežas mājās, liecina, ka viss ir labi, ka apgūta jauna pieredze.”

Portāls jau informēja, ka Latvijas bruņotie spēki NATO 1.pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā piedalās kopš 2007.gada. 2017.gadā SNMCMG1 komandvadību pirmo reizi pārņēma Latvija. NATO karogs tika pacelts uz Jūras spēku štāba un apgādes kuģa A – 53 ”Virsaitis”. 2018.gada janvārī grupas komandvadību no Latvijas pārņēma Beļģijas Jūras spēki.

58Skatīt galeriju