Portālā vērsās Ventas ielas 6.nama iedzīvotāja, kura pastāstīja, ka beidzot arī viņas māja, kur iedzīvotāju vidū nav vienprātības par veicamajiem labiekārtošanas darbiem, briest renovācijai. Kā stāsta mājas iedzīvotāja, Ventas ielas 6 deviņstāvu mājas dzīvokļu īpašnieki par ēkas renovāciju lēmumu pieņēmuši jau pirms septiņiem gadiem. Izstrādāts projekts, kas paredzējis ēkas pilnu renovāciju, tostarp lodžiju aizstiklošanu ar jaunās paaudzes tehnoloģijām – bezrāmju stiklojumu.

Taču tad sākušās nedienas, stāsta ilggadējā mājas iedzīvotāja: ”Divas no mājas iedzīvotājām, kuras gan bija ievākušās salīdzinoši nesen, sāka kūdīt iedzīvotājus nepiekrist renovācijai. Pastkastītēs regulāri saņēmām dažādus uzsaukumus, ar kuriem tika mulsināti mājas iedzīvotāji. Šajos uzsaukumos mūs biedēja, ka renovācija mājai nāks tikai par sliktu – ne tikai palielināsies maksājumi, bet ēka kļūs mitrāka, sāksies pelēšana dzīvokļos, būs bīstamība cilvēku veselībai.”

Savu abas sievietes panākušas, turpina stāstīt kundze: ”Daļa iedzīvotāju sāka šaubīties par ēkas renovācijas lietderību. Vairs nebija vienprātības, nepieciešamo parakstu skaitu savākt vairs nevarējām, līdz ar ko projekta īstenošana tika atlikta.”

To pašu portālam pastāstīja arī vairāki pie mājas sastaptie iedzīvotāji. Kāds vīrietis pat bija vēl skarbāks: ”Ja nebūtu sākusies šķelšanās, mūsu māja būtu bijusi renovēta pirmā. Bet nu ne tikai mēs nevaram paši regulēt siltumu savos mājokļos, mūsu māja palikusi kā bārenīte – vienīgā vizuāli nesakārtotā deviņstāvu ēku rindā Ventas ielā.”

Teju desmitgadīgs stāsts

Deviņstāvu dzīvojamo māju Ventas ielā 6, kurā ir 72 dzīvokļu īpašumi, apsaimnieko ”Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA). Kā portālam pastāstīja LNA namu pārzine Una Rumba, stāsts par renovāciju Ventas ielā 6 aizsācies 2010.gadā: ”Toreiz mājā bija valde un biedrība, kas pieņēma lēmumus. Tika izstrādāts projekts, taču, kad process nonāca līdz iepirkuma procedūrai, iedzīvotāji secināja, ka, viņuprāt, izmaksas ir par augstu.”

Sākusies projekta koriģēšana, no tā ieņemot vairākas, iedzīvotājuprāt, mazāk svarīgas pozīcijas. Bet tad sākušās citas likstas, stāsta LNA namu pārzine: ”Pēc pāris gadiem, kad koriģētais projekts bija gatavs, divu dzīvokļu jaunie īpašnieki sāka protestēt un iebilda pret ēkas renovāciju.”

Abu sieviešu aktivitāšu dēļ iepriekšējie valdes locekļi 2012.gadā no pienākumiem atteicās, jo atzina, ka tādos apstākļos, kad mājas iedzīvotāji tiek musināti, izsūtot viņiem dažādas vēstules, kā to stāstīja viena no mājas iedzīvotājām, nevar strādāt.

”Taisījām sapulci, iedzīvotāji vēlēja jaunu valdi,” atceras U.Rumba: ”Otrajā sapulcē to beidzot izdevās izdarīt, un valdē tika ievēlēta arī viena no jaunajām aktīvistēm. Šķita, ka iedzīvotāji var deleģēt jaunajai valdei gan projekta uzraudzību, gan piedalīties grozījumu veikšanā, jo viss liecināja par to, ka renovācija notiks. Izskatījās, ka jaunā valde būs aktīva, rūpēsies par māju, jo vismaz vārdos tā izskanēja.”

Bet nekā. Lai arī projektu izvērtēja neatkarīgs eksperts un tika izstrādāts vēl viens projekta variants, kurā vairs nebija iekļauta logu nomaiņa un radiatoru nomaiņa, kā arī vairs nebija paredzēts veikt lodžiju stiklošanu un samazinātu kopējās izmaksas. 2014.gadā iepirkums noslēdzās bez rezultāta – iedzīvotāji vienojās, bet neviens no jaunās valdes mājas renovācijai vienalga nepiekrita.

Pēc tam mājas iedzīvotāji sākuši protestēt, ka nekas nenotiek – kaimiņu mājas renovē, bet viņu mājā nekā. ”Sarunas par mājai nepieciešamiem remontdarbiem un uzlabojumiem turpinājās. Iedzīvotāji izvēlējās, ka renovācijas vietā soli pa solim varētu veikt atsevišķus darbus energoefektivitātes uzlabošanai, šim mērķim izmantojot uzkrājumu,” stāsta U.Rumba: ”Līdzekļi mājai bija. Jau iepriekšējās valdes laikā tika pieņemti lēmumi par visu stāvvadu maiņu, kas tika paveikts. Tad pieņēma lēmumu mainīt apkures sistēmu uz vertikālo divcauruļu.”

Bet jaunā valde atkal ķērusies pie kritizēšanas: neviens neko nesaprot un tāpēc aktīvās iedzīvotājas pašas gribējušas pārņemt mājas apsaimniekošanu. Lielai daļai mājas iedzīvotāju šāds modelis nav bijis pieņemams. Iedzīvotāju šķelšanās dēļ process ievilkās. Līdz pirms aptuveni pusotra gada iedzīvotāji nolēma noslēgt jaunu pārvaldīšanas līgumu, saglabājot esošo pārvaldnieku, bet ievēlēt jaunus dzīvokļu īpašnieku pārstāvjus.

Tā vairs nebija valde, bet kontaktpersonu grupa. Sākotnēji bija plānots turpināt darbu veikšanu pakāpeniski, sākot ar apkures sistēmas sakārtošanu. Taču, kad pēc vajadzību izanalizēšanas sapratuši, ka visiem darbiem uzkrāto līdzekļu nepietiks, vienojās gatavot projektu un pretendēt uz līdzfinansējuma saņemšanu renovācijai.

Uzskata, ka pietiek veikt atsevišķus darbus

Viena no renovācijas pretiniecēm gan pēc iedzīvotāju stāstītā, gan viņas pašas apstiprinājuma portālam ir mājas iedzīvotāja Ilze, kura sevi joprojām uzskata par valdes priekšsēdētāju: ”Man kā Dzīvokļu īpašnieku biedrības (DzĪB) ”Ventas 6” valdes priekšsēdētājai kopš 2014.gada nav informācijas, kādā stadijā LNA virza mājas pilno renovāciju. Mājas jaunās kontaktpersonas informāciju nesniedz. Zinu tikai to, ka bija parakstu vākšana, kurā anketēšanas veidā LNA tiek pilnvarots veikt mājas renovāciju un aizņemties līdz 470 000 eiro.”

Ilze uzskata, ka parakstu vākšana veikta nekorekti, apstaigājot dzīvokļus: ”Zīmīgi, ka mūsu mājā dzīvo LNA darbinieki un tiem tuvu stāvošas personas.”

Jautāta, kādēļ viņa iebilst pret ēkas renovāciju, sieviete stāsta, ka viens no iemesliem ir tas, ka tiks palielināta apsaimniekošanas maksa: ”Mūsu 9 stāvu paneļu dzīvojamās mājas Ventas ielā 6 iedzīvotāji maksā apsaimniekošanas maksu 0,50 eiro par 1 kvm. Uzkrājums ir ap 24 000 eiro, parāds ap 4 600 eiro. Kāpēc tiek runāts par apkures ekonomiju un lētumu, bet netiek runāts par apsaimniekošanas maksas sadārdzinājumu 15 gadu garumā visus mēnešus? Kāpēc netiek lemts par gala un vidus dzīvokļu diferencēto apkures maksas aprēķinu? Ja kredīta summa ir 324 326,09 eiro, tad 15 gadu laikā mēs bankai samaksātu ap 689 192 eiro. Tas būtu 2,12 reizes vairāk, nekā renovācijas izmaksas.”

Viņa ir pārliecināta, ka māja ir labā stāvoklī: ”Mūsu māja tika celta pēc Sanktpēterburgas specprojekta Metalurgā strādājošiem darbiniekiem, kuri paši arī piedalījās šīs ēkas celtniecībā. Šāda tipa mājas Latvijā un vienīgi Liepājā ir tikai četras: Klaipēdas ielā 59/63, Ventas ielā 2, Ventas ielā 4, un mūsējā – Ventas iela 6. No ārienes kā jau 40-gadniece, bet kopumā normāla izskata māja. Kāpņu telpā pirms kādiem 10 gadiem veikts kosmētiskais remonts un nomainīti visi logi. Sociālais kontingents labs. Nav nekāda bomžu māja, kā to daži mājinieki mēdz apsaukāt.”

Ilze ir pārliecināta, ka pilnu ēkas renovāciju veikt nav nepieciešams. Pēc viņas ieskatiem nepieciešami tikai atsevišķi darbi, ko varot paveikt, izmantojot uzkrājuma līdzekļus: ”Labāk uzlabojumus veikt pa daļām no mājas uzkrājuma naudas.”

Bet tiem iedzīvotājiem, kuri sūdzas, ka ir auksti un pa logiem iekšā nāk lietus ūdens, viņa iesaka nomainīt vecos koka logus: ”Tādi mājā ir palikuši vien kādos četros dzīvokļos, no kuriem divi ir pilsētas domes dzīvokļi.”

Un uzsver, ka daudz jau iepriekš paveikts: ”Mājai visos dzīvokļos tika nomainītas avārijas stāvoklī esošās kanalizācijas, aukstā, karstā ūdens caurules. Arī pagrabā tika nomainītas avārijas stāvoklī esošās apkures caurules. Uzstādīts jaudīgs cirkulācijas siltumsūknis, jo līdzšinējais bija domāts piecstāvīgai ēkai un mājiniekiem bija auksti radiatori. Tika veikta ventilācijas šahtu tīrīšana un remonts, lai baloži nelido iekšā pa ventilācijas šahtu. Nomainītas ārdurvis.”

Runājot par ēkas fasādes siltināšanu. Sieviete ir kategoriski pret to. Viņa uzskata, ka pietiek ar šuvju sakārošanu un aizrāda, ka vairākās jau siltinātajās ēkās sākas problēmas: ”Paskatieties kaut vai uz Ventas ielu 2, kur jau redzams zaļš pelējums. Kas būs pēc 15 gadiem ar akmens vati, jo tāds ir vates derīguma termiņš?  Kāpēc mājai jāņem kredīts un jāpiedībeļo ar ”kažoku”, kurš lietus laikā mikroplaisu vietā samirkst, fasāde paliek ”zaļa” un dzīvokļos vairojās pelējuma sēnīšu sporas?”

Arī pret lodžiju stiklošanu viņai ir iebildumi: ”Tas nozīmētu, ka esošās aizstiklotās PVC un koka lodžijas būtu jādemontē, bet cilvēki jau ieguldījuši savas finanses šiem uzlabojumiem.”

Ilze uzskata, ka LNA apsaimniekošanu veic neefektīvi un necaurspīdīgi: ”LNA nevar uzticēt mājas naudu, jo nav iespējams uzzināt kā tā tiek iztērēta.”

Kaut vienkāršota, bet pilnā renovācija

Kā portālam pastāstīja LNA projektu vadītājs Toms Cīrulis, pēdējā mājas iedzīvotāju vienošanās paredz, ka tiks koriģēts sākotnējais projekts un renovācija notiks. To atbalstīja 69% dzīvokļu īpašnieku.

Jautāts, ko plānots veikt ēkas renovācijas laikā, T.Cīrulis klāsta, ka paredzēta pilna ēkas renovācija. Tā, pirmkārt, ietver fasādes siltināšanu. Projekta ietvaros visiem dzīvokļiem, kuros ir lodžijas, tiks veikta lodžiju aizstiklošana.

Projekts paredz veikt vertikālo apkures sistēmas izveidi ar siltuma skaitītājiem, jumta siltināšanu, pagraba pārseguma sakārtošanu, ventilācijas šahtu tīrīšanu un gaisa plūsmas nodrošināšanu dzīvokļu īpašumu virtuvēs, zibens aizsardzības sistēmas izbūvi, kā arī gāzes ievada pārbūvi saistībā ar fasādes remontu.

Tiesa, līdz tam, kad varētu sākties reāli darbi, jāpārvar vēl viena barjera – valdei vēl būs jāapstiprina grozītā projekta izmaksas. ”Šobrīd gaidām arhitektu cenu piedāvājumu korekciju veikšanai,” tā T.Cīrulis: ”Ja iedzīvotāji tam piekritīs, projekta pārstrāde saņems zaļo gaismu. Tad 67% iedzīvotāju būs jāpieņem lēmums par atbalstu projektam, kas turpināsies ar iepirkuma procedūru.”

Jautāts, kad varētu sākties reāli darbi, T.Cīrulis atzīst, ka šogad diezin vai. ”Diemžēl iepriekšējo divu gadu dīkstāve ES fondu apguvē ir radījusi sastrēgumus šodien. Liepājas arhitekti ir ļoti noslogoti. Uz projektu izstrādi Liepājā ir jāgaida rindā, bet Rīgas arhitektu darbu izmaksas ir ievērojami augstākas un iedzīvotāji tās noraida.” Pats renovācijas process varētu prasīt vēl gadu.