Voldemārs Jonkuss tikko cītīgi minis velosipēda pedāļus, tad pamēģinājis izkustināt mehānisko slēpju paminas, bet pēc brīža jau klāt pie kompleksā trenažiera.

Kustības tik veiklas, ka negribas ticēt, ka kungam patiešām ir 76 gadi. Otrās grupas invalīds. Mūžu nostrādājis Tosmarē, tagad negriboties mājās ierūsēt. Tāpēc gandrīz katru dienu mēro ceļu uz Neredzīgo biedrības sporta kluba “Ezerkrasts” trenažieru zāli.

Un viņš nav vienīgais. Trenažieru zālē, sociālo rehabilitētāju Janas Tīrumas un Igora Langfrīda vērīgi un profesionāli uzraudzīti, ik nedēļu spēkus atgūst ap 40 Neredzīgo biedrības biedru un arī citu invalīdu. Viņiem ir iespēja darboties ar trim velosipēdiem, divām slēpēm, preses solu, stieņa cilāšanu, ar hantelēm, bumbām, vingrot uz paklāja, tā pierādot, ka invalīdi var paveikt arī ko vairāk, ne tikai nodarboties ar galda spēlēm. Pagājušā gada nogalē trenažieru zāle tikusi pie jaukas, universālā dizaina prasībām atbilstošas ģērbtuves un dušas telpas. Daļa inventāra iegādāta ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansējuma atbalstu projektā “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem Latvijā”. Šā projekta laikā redzes invalīdiem ir iespēja 8. vidusskolas baseinā nodarboties ar peldēšanu.

“Kurzemes Vārds”

Voldemārs Jonkuss trenažieru zāli apmeklē arī 76 gadu vecumā.