Pēdējā lielā izvēle
Izvēle starp gāzi vai starp šķeldu kā siltuma un elektroenerģijas avotu būs pēdējā lielā izvēle Liepājas siltumapgādes attīstībai. Šodien par to lems SIA “Liepājas enerģija” dalībnieki – valsts akciju sabiedrības “Latvenergo”, Liepājas pašvaldības un SIA “Jaunā fabrika” pārstāvji.
“Šīs būs pēdējās lielās investīcijas “Liepājas enerģijai” uz ļoti lielu laiku,” skaidro domes eksperts enerģētikas jautājumos Kaspars Sants. Viņš kopā ar pašvaldības pārstāvi “Liepājas enerģijā”, Pilsētas domes izpilddirektora vietnieku Ronaldu Fricbergu skaidro, kāpēc pašvaldības izvēle, apstiprināta ar domes lēmumu, tagad ir par labu biomasai jeb šķeldai.
2008. gadā dome jau bija atbalstījusi vienu “Liepājas enerģijas” attīstības scenāriju – tajā bija paredzēts uzstādīt divus koģenerācijas blokus – katru ar 4 megavatu jaudu, enerģijas avots – gāze. Viens no šiem jau ir uzstādīts un drīzumā tiks laists darbā Tukuma ielā, atgādina R. Fricbergs. Toreiz, kad tika pieņemts lēmums, atjaunojamo resursu (biomasas) izmantošanai nebija ne valsts, ne Eiropas Savienības atbalsta. Toties tagad tāds ir. “Liepājas enerģija” plāno izmantot divas ES atbalsta programmas. Viena atbalsta apkures sistēmas pāreju no fosīlā kurināmā uz atjaunojamiem resursiem: izmantojot šo programmu, “Liepājas enerģijā” paredzēts uzstādīt biomasas katlu vai katlus ar jaudu līdz 30 megavatiem, un par to šaubu nav, tas jau ir nolemts.
Savukārt otra Liepājai tagad pieejamā ES programma atbalsta elektrības ražošanu koģenerācijas procesā ar biomasu – ja to izvēlas, tad jau jūnijā uzņēmumam jāslēdz līgums ar Ekonomikas ministriju par atbalsta saņemšanu no ES, skaidro K. Sants. Tāpēc šodien “Liepājas enerģijas” kapitāla daļu turētājiem ir jāizvēlas variants A (vai turpināt agrāk nolemto un uzstādīt otru gāzes dzinēju ar 4 megavatu jaudu, kas būtu izdarāms īsā laika posmā) vai arī variants B (otrā gāzes dzinēja vietā uzstādīt iekārtas elektrības ražošanai ar biomasu). Abos gadījumos “Liepājas enerģijas” dalībniekiem 2011. – 2012. gadā būs jāinvestē uzņēmuma pamatkapitālā, abos gadījumos siltumenerģijas izmaksas samazināsies. Abām izvēlēm ir katrai savi plusi un mīnusi.
Plašāk lasiet Noras Driķes publikācijā laikraksta “Kurzemes Vārds” šodienas numurā.