Paslēpušies zem lietussargiem, vakar tuvinieki un paziņas, Liepājas ķirurģi un citi bijušie kolēģi, kā arī bijušo mazo pacientu vecāki un tagad jau izaugušie mazie pacienti ziedus kā pēdējos sveicienus uz Katoļu kapiem nesa bērnu ķirurgam Zigmundam Korsakam. Viņš 77 gadu vecumā Mūžībā aizgāja 1. aprīlī.

Dakteris Korsaks bija īsts liepājnieks, pēc Medicīnas institūta beigšana šeit arī atgriezās un par bērnu ķirurgu strādāja visu mūžu – vispirms vecajā slimnīcā, bet vēlāk arī Liepājas Centrālajā slimnīcā. Lielu daļu sava darba mūža viņš strādājis kopā ar kolēģi, arī bērnu ķirurgu Māri Blūmu, kurš viņu tagad sagaida Mūžības dārzos.

Bijušie kolēģi Z. Korsaku atceras kā cilvēku ar ļoti labu humora izjūtu, un tieši ar savu humoru viņš ļoti labi sapraties arī ar saviem mazajiem pacientiem. Kāda bijusī daktera paciente, kurai viņš operējis aklo zarnu, “Kurzemes Vārdam” pastāstīja: ņemot ārā diegus viņa bijusi tik nobijusies, ka gatavojusies tūlīt raudāt. Ārsts, to redzot, mazo uzmundrinājis, ka diegu izņemšana tāds sīkums vien esot, toties pēc tam mazajai pacientei uz vēdera būšot vesels mākslas darbs. “Un bija arī!” viņa atceras. “Dakteris Korsaks man tur ar zeļonku uzzīmēja puķīti un pateica, lai saudzēju – kad tā vairs nebūšot redzama, es būšot pavisam vesela.”

“Tāds viņš bija – joku Pēteris,” par bijušo kolēģi saka bērnu ārsts Māris Ozoliņš, kurš arī bija pavadītāju pulkā. Viņš ar dakteri Korsaku iepazinies, kad kā pavisam jauns ārsts, tikko beidzis augstskolu, atnācis strādāt uz Liepāju. Tagad jau vairāk nekā desmit gadu dakteris Korsaks bijis pensijā, taču, kā atceras kolēģi, viņš joprojām daudz staigājis pa jūrmalu un neaizmirsis arī savu vaļasprieku – makšķerēšanu.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Egona Zīverta foto

Vēl pēdējie sveicieni, un ziedi gulsies uz Zigmunda Korsaka mūža atdusas vietas.