“Šausmīgi slikti darbojas. Ja līdz desmitiem rītā vēl kaut cik varam ko izdarīt, tad pēc tam, vismaz līdz diviem, pustrijiem pēcpusdienā, neko,” – jau no 2018. gada 1. janvāra valstī ieviesto e-veselības sistēmu vērtē Liepājā strādājošā ģimenes ārste Violeta Celma. Sistēmas lietošana ārstniecības iestādēm un aptiekām ir obligāta – darbnespējas lapu un valsts kompensējamo medikamentu recepšu aprite ir tikai elektroniska.

Vislielākās problēmas esot atvērt vai noslēgt darba nespējas lapas. “Nekad tā īsti labi sistēma nav darbojusies. Katru dienu pēc pulksten 11 gadās kāda ķibele, bet pēdējā nedēļā vispār gandrīz neko nevaram izdarīt. Visi darbi iekavējas. Tikai ap četriem, pieciem pēcpusdienā, ja vien pieslēdzas sistēma atpakaļ, varam normāli savadīt datus,” daktere turpina.

To, ka e-veselības sistēma pirms kādas nedēļas nedarbojās vairākas dienas pēc kārtas, “Kurzemes Vārdam” apstiprina arī Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Sintija Gulbe: “Jā, tiesa, e-veselības sistēmas darbība bija traucēta vairākas dienas. Tas notika pēc brīvdienās veiktajiem uzlabošanas darbiem.” Speciāliste gan skaidro, ka sistēma darbojas arvien labāk: “Ja kādreiz katru dienu sistēma uz vairākām minūtēm nedarbojās, tad tagad jau tas notiek daudz retāk.” Par e-veselības “uzkāršanās” iemesliem NVD pārstāve min pārāk lielo noslodzi: “Kad vienlaicīgi to izmanto pārāk daudz lietotāju un sistēma nespēj apstrādāt visus datus, tad arī rodas problēmas.”

“Mēģinot noslēgt, piemēram, B slimības lapu brīdī, kad sistēma nestrādā, lapa pēc tam jāanulē un viss jāmēģina ievadīt no jauna. Nekad nevar zināt, kurā mirklī sistēma pārtrauks darboties. Principā šobrīd ir tā – ja nav, ko darīt, tad visu dienu var vienkārši “ņemties” ar e-veselības sistēmu, lai savadītu datus,” neapmierinātību ar e-veselības darbību pauž ģimenes ārstes Anitas Liepas reģistratore Anija Virga.

S. Gulbe savukārt skaidro, ka tad, ja ģimenes ārstam nepieciešams izrakstīt darba nespējas lapu, bet sistēma nedarbojas, pacienta kartiņā nepieciešamais ieraksts jāveic ar roku. Šie dati gan obligāti piecu dienu laikā pēc tam jāiereģistrē arī e-veselības sistēmā. “Paldies Dievam, uz piecām dienām sistēma vēl nekad nav nobrukusi,” secina NVD darbiniece.

“Es nezinu, ko darīs darba devējs, ja kādam no pacientiem nevarēšu sistēmas dēļ noslēgt darba nespējas lapu. Varu vienīgi izdrukāt uz papīra, ja tādu vispār darba devējs ņems vērā,” saka V. Celma. Līdzīgās domās ir arī A. Virga. “Mēs receptes rakstām ar roku un slimības lapas vispār šobrīd neatveram un nenoslēdzam. Ar roku rakstītas slimības lapas nav derīgas, tāpēc nav jēgas tās rakstīt. Es atzīmēju savos pierakstos, kuram kāda slimības lapa ir jāatver vai jānoslēdz, bet pagājušajā nedēļā to izdarīt nevarēju, jo sistēma vienkārši bija “nobrukusi”,” skaidro reģistratore. Viņa e-veselības sistēmu vērtē kā viduvēju, arī V. Celma nav apmierināta ar valsts piedāvātās sistēmas darbību.

“Būtu nepieciešams attīstīt sistēmas funkcionalitāti, uzlabot tās lietojamību un nodrošināt stabilu, nepārtrauktu darbību,” komentē aptieku tīkla “Apotheka” valdes loceklis Jānis Kūliņš.

“Kurzemes Vārdam” izdevās sazināties arī ar kādu sievieti, kura nule atgriezusies darbā pēc slimošanas. Viņa stāsta: “Jā, man daktere uzreiz nevarēja noslēgt darba nespējas lapu, viņa to reģistrēja ar roku. Pēc pāris dienām grāmatvede man pateica, ka viss kārtībā – lapa grāmatvedības sistēmā uzrādās, kā noslēgta.”

Darba nespējas lapa nav vienīgā problēma brīžos, kad nestrādā e-veselības sistēma. Aptieku “Apotheka” pārstāvis apgalvo: “Ja e-veselības sistēmā radušies traucējumi, farmaceitam nav piekļuves ārsta izrakstītajai receptei, līdz ar to nav zināms, kāds medikaments un kādās devās noteikts ārstēšanai.” Rezultātā pacients nevar saņemt nepieciešamās zāles. J. Kūliņš gan uzskata, ka e-veselība valstī ir nepieciešama un atvieglo ikdienas darbu. “Pateicoties sistēmai, būtiski samazinās cilvēciskā faktora kļūdu risks, piemēram, nesalasāms medikamenta nosaukums vai devas receptē. Tāpat samazinās manuāli veicamā darba apjoms, piemēram, pirms e-veselības ieviešanas farmaceiti saglabāja visas receptes un tad reizi mēnesī manuāli savadīja tās Nacionālā veselības dienesta sistēmā, tam tērējot neskaitāmas darba stundas. Šobrīd tas notiek automātiski, un farmaceitam atliek vairāk laika saviem tiešajiem pienākumiem – konsultēt pacientus un sniegt farmaceitisko aprūpi.”

Atgādinām, ka e-veselība ir elektroniska veselības aprūpes informācijas sistēma drošai, ērtai un ātrai medicīniskās informācijas uzkrāšanai un apmaiņai starp pacientu un viņa ārstniecībā iesaistītajām personām. Šis valsts projekts Latvijai deviņu gadu laikā ir izmaksājis 14,5 miljonus eiro, no kuriem 11,3 miljoni ir Eiropas līdzfinansējums, vēstīts Latvijas Ārstu biedrības mājaslapā.