Lai arī centra pludmalei nav piešķirts Zilais karogs, peldēties ir droši, saka vides speciālisti. Ūdens nav netīrs vai veselībai bīstams. Atpūtnieki ziņu par ekosertifikāta zaudējumu uztver dažādi – vienus tas satrauc, citiem domas nav mainījušās – Liepājas jūrmala ir labākā pasaulē.

Atgādinām, ka Liepājas pludmale šogad Zilo karogu nesaņēma, jo ūdens kvalitāte neatbilda šā starptautiskā ekosertifikāta kritērijiem. Jau kopš 2011. gada ir mainījušies Zilā karoga piešķiršanas kritēriji, nosacījumi kļuvuši stingrāki, starptautiskajai žūrijai vairs nepietiek, ja ūdens kvalitāte ir ļoti laba, tai jābūt izcilai, to, kāpēc Liepājai gājis secen Zilais karogs, iepriekš skaidrojis programmas nacionālais koordinators Jānis Ulme. Mainījusies arī statistiskā formula, pēc kuras izrēķina rezultātus – ja agrāk tika izmantoti tikai iepriekšējās sezonas dati, tad tagad tiek vērtēti četri pēdējie gadi.

“Labākā visā pasaulē”
Atpūtnieki portālam pauda dažādus viedokļus, taču vairums pārliecināti: pie tā, ka Liepājas pludmalē vairs neplīvo Zilais karogs, vainojami tur notiekošie festivāli. Kāda jauniete, satraukta par negatīvo ziņu, sacīja: “Vai nu pieturamies pie sakārtotas pludmales un tīra ūdens politikas, sekojot līdzi rādītājiem un visu kontrolējot, vai arī vispār beidzam ņemties ap to karogu.” Viņasprāt, Zilais karogs liecina par sakārtotību, apkārtējās vides saudzēšanu.

Kāds cits liepājnieks uztraucas par to, kas notiks ar tūrisma attīstību Liepājā, jo Zilais karogs, kā zināms, ir pasaules populārākais tūrisma ekosertifikāts, kas tiek plaši atpazīts gan iedzīvotāju, gan pašvaldību un vides institūciju vidū. “Žēl, ka pludmali sagandējām un pazaudējām.”

“Katrai darbībai ir sekas,” uzskata kāds atpūtnieks, nepārprotami norādot uz jūras krastā rīkotajiem pasākumiem. Viņa teiktajam gan ir arī oponētāji: “Ne jau festivāli, bet gan tie ļautiņi, kas nemāk saturēt savus mēslus, ir vainīgi pie ūdens piesārņojuma.”

Aptaujājot pilsētas iedzīvotājus, jāatzīst: ne visi pamanījuši, ka Liepājas peldvietai atņemts Zilais karogs. “Pirmo reizi dzirdu, neredzu pamatojumu,” izbrīnīts bija kāds pludmalē sastaps vīrietis. Uzzinot, ka ūdens kvalitāte neatbilst prasībām, viņš tik un tā uzskata: “Liepājas pludmale ir labākā visā pasaulē. Ūdeni citu nepārsūknēsi, kāds ir, tāds ir. Bet vai tas, ka nav Zilais karogs, ko maina? Esmu pabijis dažādās pasaules vietās, Liepājas pludmale man patīk krietni vairāk par redzētajām. Man svarīgākais – lai ūdens ir silts.”

Vainīgo noteikt grūti
Liepājas domes Vides un veselības daļas vides aizsardzības vecākā speciāliste Dace Liepniece portālam neslēpa, ka saņemt ziņu par atteikumu esot bijis nepatīkami. Un tas ir visai loģiski, jo Zilā karoga kustībai Liepāja pievienojās 1997.gadā, un kopš 2001.gada centra pludmale ik gadu saņēmusi šo ekosertifikātu. D.Liepniece norāda, ka nevar viennozīmīgi norādīt uz kāda vainu, un apgalvot, ka jūra cietusi no festivāla ietekmes, kā tas plašsaziņas līdzekļos izskanējis, līdz ar to savā veidā negatīvi noskaņojot sabiedrību. “Tikpat labi tie [piesārņotāji] var būt kuģi, apmeklētāji vai kaut kas pilnīgi nezināms,” spriež speciāliste. Turklāt rādītājos pīķis izlec nevis jūlijā, bet gan augustā.

D.Liepniece nenoliedza, ka “kaut kādu ietekmi uz jūru pludmalē notiekošie festivāli atstāj”, bet vai tik lielā mērā, grūti spriest. Jautājums par to, vai pludmale būtu īstā vieta, kur rīkot grandiozus izklaides sarīkojumus lielām cilvēku masām, ticis uzdots ne vienu reizi vien. “Mūsu viedoklis jau no pirmās dienas attiecībā uz festivālu rīkošanu pludmalē bija negatīvs. Ja atceramies, tad pašā sākumā tie pilnībā notika Zilā karoga pludmalē, šobrīd – nobīdīts, cik vien tas iespējams [uz akciju sabiedrības “Kursa” pusi],” par spīti tam, ka gan rīkotājiem, gan apmeklētājiem, protams, gribētos, lai svinību vieta atrastos tuvāk centram, norāda D.Liepniece.

Vides inspekcijai ir savs viedoklis par to, kas varētu iespaidot ūdens kvalitāti. Vides veselības analītiķis Normunds Kadiķis pieļauj, ka vainīgas varētu būt ieplūdes no Lietuvas: “Iespējams, kaut kas nav līdz galam attīrīts un ar vēju, straumēm tiek atnests līdz Liepājas piekrastei. Un tur neko īpašu nav iespējams darīt. Liepājas tuvumā nekādas noplūdes nav.” Arī D.Liepniece norāda: “Ko esam varējuši izdarīt no komunālās nozares puses, to esam izdarījuši. Notekūdeņus attīrīšanas iekārtas strādā, visi izvadi, kas bija dabā, novērsti.”

“Mēs esam ņēmuši paraugus uzreiz nākamajā nedēļā, nekādu īpašu pasliktināšanos nenovērojām,” saka N.Kadiķis par situāciju pēc festivāla. “Lieta tāda, ka fekālajām baktērijām ūdens nav dabīgā dzīves vide, līdz ar to nedēļas laikā tās aiziet bojā.” Līdz ar to festivālam nevarot būt ilglaicīgās ietekmes.

Paraugus ņems regulāri
Liepājas Reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Ieva Hmieļevska, vaicāta, vai līdz ar Zilā karoga zaudēšanu, zaudēsim kādu daļu arī tūristus, atzina, ka tas būtu pārspīlēti teikts. Iespējams, kāds, kuram patiešām ir svarīgi vides kvalitātes standarti, apskatot mājas lapā http://www.blueflag.org elektronisko karti ar atzīmētām valstīm, kuru pludmalēm un jahtu piestātnēm piešķirti Zilie karogi, un neieraugot to Liepājas pludmalē, arī izlems šurp nebraukt, taču tādu noteikti nebūs daudz.

“Protams, jebkurš tituls vai ordenis cilvēku vai vietu dara lepnāku un ar to var lepoties, iekļaujot kā vienu no komponentēm, piemēram, publicitātes aktivitātēs, kas arī tiek darīts. Taču vēlos atzīmēt, ka ne visas pie jūras esošās pašvaldības kandidē uz Zilā karoga statusu. Un ne jau tāpēc, ka negribētu vai ūdens ir sliktāks, netīrāks, bet vienkārši finansiālu apsvērumu dēļ. Tās nevar atļauties uzturēt informatīvās zīmes, glābšanas dienestu, pesonālu utt., visu to, ko prasa Zilais karogs,” akcentē I.Hmieļevska, uzverot, ka Liepājā peldvietai pie stadiona “Daugava” ir piešķirts nacionālais peldvietu kvalitātes sertifikāts, kas apliecina – peldēties var droši.

Ūdens kvalitātes mērījumus jeb monitoringu divās peldvietās Liepājas pludmalē šogad veiks divas reizes mēnesī, par turpmākajām darbībām norāda D.Liepniece. Pirmie šogad par valsts līdzekļiem veiktie Veselības inspekcijas mērījumi liecina, ka ūdens kvalitāte trīs pilsētas peldvietās – divās peldvietās pludmalē un peldvietā grants karjerā “Beberliņi” – ir laba un peldēties tajā ir atļauts. Ūdens kvalitāti jūras un iekšzemes peldvietās Veselības inspekcija pārbaudīs visu peldsezonu – no 15. maija (oficiālās peldsezonas atklāšanas datums) līdz 15. septembrim, ņemot ūdens paraugus peldvietās katru mēnesi. Nākamās plānveida analīzes tiks veiktas jūnija sākumā, norāda N.Kadiķis.

“Liepājā ūdens kvalitāte ir stabila, laba,” saka N.Kadiķis, mierinot tos, kuri satraukušies, vai dēļ tā, ka nav piešķirts Zilais karogs, ūdens jūrā ir netīrs, bīstams veselībai. Arī D.Liepniece uzsver, ka peldēties var iet droši.

Saskaņā ar Zilā karoga starptautiskās žūrijas rezultātiem Latvijā šosezon Zilais karogs piešķirts desmit peldvietām un trīs jahtu ostām.

Zilais karogs ir pasaulē populārākais tūrisma ekosertifikāts. Zilā karoga kritēriju ieviešana nodrošina pilnvērtīgu metodoloģiju peldvietu apsaimniekošanai, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus. Iesaistoties programmā, pašvaldības īsteno arī plašākas vides informācijas un izglītības iniciatīvas.