Apsaimniekotājs SIA “Liepājas autostāvvietas” veicis pašvaldības maksas autostāvvietu izvērtējumu, kurā secināts, ka to darbība ir bijusi sekmīga.

Jau 400 tūkstoši gadā

Liepājā maksa par automašīnu novietošanu nav tik augsta kā citās pašvaldībās, kur ir maksas stāvvietas, prezentējot veikto analīzi deputātiem, norādīja “Liepājas autostāvvietu” vadītājs Armīns Robežnieks, turklāt tikai 12 procenti stāvvietu ir par maksu.

“Reģistrēto transportlīdzekļu skaits Liepājā stipri vien pārsniedz bieži vien kā piemēru piesaukto Ventspili – divreiz vairāk iedzīvotāju un divreiz vairāk transportlīdzekļu,” viņš uzsvēra.

“Liepājas autostāvvietas” apsaimnieko maksas stāvvietas pilsētas centrā no 1996. gada. Pašlaik to skaits ir 21 (506 vietas).

Par auto novietošanu jāmaksā darbdienās un sestdienās no pulksten 8 līdz 18. Minimālā maksa ir 50 centi par 20 minūtēm.

Uz piecām minūtēm spēkratu var novietot bez maksas. Pusstundas bezmaksas laiks ir piecās vietās, kuras arī ir vispieprasītākās.

Invalīdiem un elektroautomobiļu īpašniekiem jāmaksā nav. “Goda ģimenēm” ir 30% atlaide abonementa iegādei.

Novietoto transportlīdzekļu skaits aug ar katru gadu.

2020. gadā to bija 328 563, gadu vēlāk pandēmijas laikā saruka uz 298 238, bet 2022. gadā piedzīvoja kāpumu līdz 344 156.

Pērn maksas stāvvietās novietoti 352 435 spēkrati, bet šogad deviņos mēnešos – jau 303 370. Apsaimniekotājs prognozē, ka līdz gada beigām skaits sasniegs 400 tūkstošus.

Maksas stāvvietu mērķis ir veicināt spēkratu novietošanu īstermiņā. Iecerētais esot sasniegts, jo līdz vienai stundai maksas pakalpojumu izmanto 66% no kopējā klientu skaita.

Uz laiku līdz pusstundai auto novieto 44 procenti klientu.

Uz visu dienu transportlīdzekļus novieto tikai 1% autovadītāju.

Centra zonā šogad apmaksas kontrole veikta 97 960 transportlīdzekļiem (32% no kopējā skaita) un sagatavoti 502 pēcapmaksas paziņojumi (sodi) – tie ir 0,5% no pārbaudītajiem transportlīdzekļiem.

“Sodīts ir katrs divdesmitais autovadītājs.

Mūsu mērķis nav sodīt vai terorizēt autovadītājus, pieeja ir ļoti liberāla,”

pauda A. Robežnieks.

No iedzīvotājiem un uzņēmējiem saņemti priekšlikumi par jaunu maksas autostāvvietu izveidi Vites un Avotu ielā, bet Liedaga ielas bezmaksas laukumā ierosināts ieviest stundas stāvēšanas limitu.

Ieņēmumi pie parka un jūras

Jūrmalas parka zonā ir trīs maksas autostāvvietas ar 167 vietām. Jāmaksā ir no 1. maija līdz 30. septembrim katru dienu no pulksten 8 līdz 20, izņemot svētku dienas.

Tarifs augstāks nekā centrā – 1 eiro stundā, un tā ir arī minimālā maksa. Toties pirmās 30 minūtes ir bezmaksas laiks. Šeit dzīvojošajiem izsniegtas 14 iedzīvotāju kartes.

Parka rajonā sezonā novietoti 29 860 transportlīdzekļi, vidēji dienā – 225.

Taču stāvvietu noslogojums pa mēnešiem ir ļoti atšķirīgs. Jūlijā tās bija 9066 automašīnas, bet maijā, kad ieviesa jauno sistēmu, – tikai 2162.

Automašīnu skaits strauji nokritās septembrī – no augusta 7824 uz 3280.

Visnoslogotākā ir Jūrmalas iela, seko Liepu iela, bet M. Valtera ielā autostāvvietas potenciāls netika izmantots, tās bija aizņemtas par 73 procentiem.

31% jeb 9333 autovadītāji ir izmantojuši iespēju neuzsākt apmaksu. Līdz 1,5 h maksas autostāvvietas izmantojuši 66% no kopējā klientu skaita.

Arī šeit visu dienu stāv vien 1% automašīnu. Šai zonā sodus saņēmis lielāks procents klientu.

Apmaksas kontrole veikta 23 808 transportlīdzekļiem (81% no kopējā skaita) un sagatavoti 2170 pēcapmaksas paziņojumi 9% no pārbaudītajiem transportlīdzekļiem.

Stāvvietas finansiāli bijušas ienesīgas. Plānoto 40 080 eiro vietā ieņemti 53 568 eiro. Izdevumi bijuši 14 886 eiro, to lielāko daļu veido darbinieku atalgojums 6930 eiro apmērā.

“Skatoties maija un septembra rādītājus,

ir pilnīgi skaidrs, ka stāvvietas netiek noslogotas,”

teica Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Viņš ierosināja šos mēnešus izslēgt no maksas perioda. Deputāti Modris Šveiduks un Uldis Sesks atzīmēja, ka pirmais gads īpašus datus nedos un vajadzētu atstāt, kā ir, uz vēl vienu sezonu un tad izdarīt secinājumus.

Domes priekšsēdētājs arī izteicās, ka jādomā par apmaksas iekārtu uzstādīšanu, lai stāvvietas padarītu pieejamākas, pašlaik Jūrmalas parka apkaimē par stāvvietu var norēķināties tikai elektroniski vai ar īsziņu.

Vajadzētu meklēt tehnisko risinājumu, varbūt apmaksas aparātus ar saules baterijām, pauda A. Robežnieks, bet Liepu ielā tas neizdosies koku apēnojuma dēļ.

“Jāskatās, kur tos var uzlikt tuvāk elektropieslēgumam, kaut vai pa vienam katrā ielā, lai būtu alternatīva iespēja norēķināties,” viņš teica.

Ar “Liepājnieka karti”

Maksas autostāvvietu tarifi objektīvi atbilst pieprasījumam un nodrošina automašīnu rotāciju, secinājis apsaimniekotājs.

Ja pagarinātu bezmaksas stāvēšanas laiku līdz stundai, ieņēmumi saruktu par 68 procentiem, kas nozīmē, ka pašvaldībai vajadzētu dotēt stāvvietu uzturēšanu.

Ja atceltu maksu par autostāvvietām, trūkumu būtu daudz vairāk nekā ieguvumu.

Vienīgais ieguvums autovadītājiem – nav nekādu izdevumu par mašīnu novietošanu. Toties būtu grūtāk atrast brīvu vietu, kā arī pieaugtu gaisa piesārņojums un troksnis, braukājot pa centru un meklējot, kur nostāties.

Būtu arī grūtāk piekļūt tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietām. Ja nav maksas autostāvvietu, pašvaldībai nav jāiegulda līdzekļi to iekārtu un sistēmas uzturēšanai un kontrolei, taču tāpat būtu jāfinansē stāvvietu uzturēšana.

Bezmaksas stāvvietas mudinātu cilvēkus vairāk braukt ar personīgo auto, nevis sabiedrisko transportu, attiecīgi samazinoties ieņēmumiem par sabiedriskā transporta biļetēm, pašvaldībai nāktos to dotēt ar lielāku naudas summu.

Zaudējumi pašvaldībai varētu būt ap 128 000 eiro.

Ja kā alternatīvu maksai izraudzītos stāvvietas ar laika limitu, ievērojami pieaugtu risks autovadītājiem saņemt sodu par pārsniegto laiku, teica A. Robežnieks.

“Nesen izskanēja, ka Jelgavā studenti sūdzas, ka nevarot apmeklēt lekcijas, jo visur ir stāvēšanas laika ierobežojumi,” viņš pieminēja.

Iniciatīvu “Par Liepāju bez maksas autostāvvietām” platformā “Mana balss” uzsāka Uldis Akselrods.

“Ir cerība, ka pilsētas vadība ir sadzirdējusi – problēma eksistē,” viņš saka. Ja eksperti uzskata, ka stāvēšanas laika ierobežojumi nav risinājums, iespējams, viņiem ir taisnība, viņš spriež.

Tad kompromiss varētu būt “Liepājnieka karte”, ar kuru, samaksājot noteiktu summu mēnesī, visas stāvvietas būtu bez maksas.

“Arguments maksai ir – lai iebraucēji neatstāj mašīnas, jo tad liepājniekiem nav kur tās nolikt. Tad šis būtu risinājums. Atkristu nepārtrauktā sodīšana, ja kaut kas aizmirsts. Cilvēks nopērk kartiņu, numurs tiek reģistrēts, ieliek to logā, un visiem labi,” viņš saka.

Godīgi būtu, ja vietējais iedzīvotājs maksātu mazāk nekā tūrists, kuram maksu varētu uzlikt nedaudz lielāku.

Un tarifu izstrādē jādomā par to, lai maksa būtu izdevīga un paceļama liepājniekiem.

Viņaprāt,

“Liepājas autostāvvietas” nodarbina pārāk daudz kontrolieru.

“Atstāju mašīnu, un burtiski desmit minūtēs jau ir klāt. Nevienā Eiropas lielajā pilsētā neesmu ar to saskāries. Darbinieki jau arī veido uzņēmuma izmaksas. Jāceļ tarifi un jāliek lieli sodi, lai visiem algas varētu samaksāt.

Visam, kas tiek darīts, būtu jābūt tieši iedzīvotāju interesēs, nevis uzņēmuma vai pašpārvaldes interesēs,” uzsver U. Akselrods.

Strādā divi kontrolieri, kuri iet apgaitā saskaņā ar grafiku, norāda A. Robežnieks.

Kad Liepājas domes septembra sēdē izskatīja kolektīvo iesniegumu, konkrēts lēmums netika pieņemts, taču pašvaldības izpilddirektoram Ronaldam Fricbergam uzdeva organizēt izpēti par autostāvvietu pieejamību un iniciatīvas potenciālo ietekmi uz satiksmes organizāciju, kā arī veikt finanšu analīzi.

“Kādā no nākamajām domes sēdēm virzīsim jautājumu par mūsu redzējumu,” viņš saka un sola, ka autostāvvietu lietā turpinājums sekos.

Likt ierobežojumus un ņemt naudu nav pareizi

Andris Kausenieks, Ventspils Komunālās pārvaldes direktors

Stāvvietas ir būvētas par publisko naudu. Tāpēc, pirmkārt, nevar likt ierobežojumus ar visādām caurlaidēm publiskām stāvvietām, kas ir pilnīgi nelikumīgi un nozīmē kādam privilēģijas.

Otrkārt, ņemt naudu arī nebūtu pareizi, jo pašvaldības funkcijas ir nodrošināt, lai cilvēkiem būtu ērtāk dzīvot.

Saprotu, ka pašvaldības grib pelnīt naudu un pagriež šo jautājumu tā, ka nevēlas, lai mašīnas stāvvietās novieto ilgtermiņā.

Taču to var regulēt ar ceļazīmēm – uzliek laiku, ka drīkst stāvēt pusstundu vai stundu.

Ventspilī pārsvarā laika ierobežojumu nav, ir tikai pie bērnudārziem, lai nebūtu tā, ka vecāks no rīta atved bērnu, bet viņam nav, kur apstāties, jo kāds no blakus mājas ir atstājis auto uz dienu.

Ja uz pilsētas svētkiem sabrauc tūkstotis cilvēku, ir grūtāk nolikt automašīnu, bet neteikšu, ka ir neiespējami atrast vietu.

Mēs jau gadiem darām tā –

tiklīdz būvē ielu, pirmais uzdevums ir ne tikai labs segums, bet arī risinājums, kur noliks mašīnas.

Ja vieta ir, kāpēc nebūvēt automašīnu kabatas.

Var jau aizvērt acis un pateikt, ka mašīnu pilsētā nav un tā nav problēma, bet problēma ir un stāvvietu jautājums maksimāli ir jārisina.

Stāvvietu uzturēšana nav izdevumu postenis. Ja tīra ielu, tad pie reizes arī stāvvietas iztīra. Nedomāju, ka tur rodas sadārdzinājums.

Man liekas, stāvvietu maksa ir pārvērsta par biznesa modeli, sevišķi izceļas Rīga, kur nav nevienas normālas vietas, kur nolikt mašīnu.

Arī Liepāja tagad cenšas iet uz to.

Maksa disciplinē iedzīvotājus

Artis Druvinieks, SIA “Daugavpils satiksme” valdes loceklis

Maksas stāvvietām noteikti ir gan savi plusi, gan savi mīnusi. Iedzīvotāji jebkurā Latvijas pilsētā ne vienmēr ir pilnvērtīgi disciplinēti un godprātīgi.

Tāpēc maksas autostāvvietas veicina sakārtotību pilsētas centrā, disciplinē iedzīvotājus, un es nevarētu teikt, ka tas ir nepareizs lēmums, ka Daugavpilī tādas ir.

Pilsētā ir divas maksas zonas. Centrālajā zonā ir lielāka maksa, bet nedaudz attālākajā ir lētāk.

Līdz ar maksas stāvvietām pilsētas centrā vairs nepastāv iespēja atrasties tā saucamajiem pieminekļiem,

kurus kāds ir nolicis un tikai pēc kāda pusgada izdomā aizbraukt prom.

Zināma disciplinētība rodas pašiem iedzīvotājiem. Maksas stāvvietas nodrošina iespēju cilvēkam atbraukt un novietot auto uz īsu brīdi, kad viņam tas ir nepieciešams.

Pretējā gadījumā mēs pieļaujam, ka tuvējās apkaimes iedzīvotāji tur pastāvīgi turētu savas automašīnas un, ja kāds atbrauc uz pilsētas centru ar būtisku nepieciešamību apmeklēt kādu iestādi, būtu grūtāk atrast stāvvietu.

Maksas gadījumā iedzīvotāji nevar novietot auto uz nedēļu vai divām, tas dod iespēju atrast vietu tiem, kam tas tobrīd vajadzīgs.

Līdzekļi, ko ieņemam no maksas stāvvietām, arī pārsvarā aiziet sistēmas pilnvērtīgai uzturēšanai. Maksas automātu uzturēšanai, tehniskajām apkopēm, jānomaina ceļazīmes, kas norāda uz stāvvietām vai maksas zonas beigām.

Tiek uzturēti darbinieki – kontrolieri. Arī čeku lentes, kas izdod talonus, maksā zināmus līdzekļus.

Nauda vajadzīga arī stāvvietu uzlabošanai.

Daugavpilī publiska diskusija par atteikšanos no maksas stāvvietām nav bijusi. Tas ir pilsētas vadības jautājums, tai jālemj par lietderību.

Protams, viedokļi dzīvē vienmēr ir dažādi. Kādam liksies par dārgu, citam – ka vispār nevajag.

Uzziņai

Autostāvvietas Liepājas centrā

• Kopējais skaits – 4245.
• Maksas autostāvvietas – 506 vietas.
• Bezmaksas autostāvvietas – 3739 vietas, no tām ielu malās 2716, laukumos 1023.

Autostāvvietu maksa (eiro/h)

• Rīgā 1,00–8,00.
• Daugavpilī 0,55–0,70.
• Liepājā 0,70.
• Ādažu novadā 1,00–2,50 (01.05–30.09.).
• Saulkrastu novadā 2,00–4,00.
• Palangā 0,60–1,70.
• Sventājā 2,20.
• Klaipēdā 0,30–1,50.
• Tartu 0,20–3,00.

Avots: ”Liepājas autostāvvietas”

Es domāju tā: Vai izmantojat maksas autostāvvietas?

Pēteris Valdmanis – liepājnieks:

– Izmantoju, bet, tā kā braucu ar elektrisko auto, par stāvvietu nav jāmaksā. Vasarā pilsētā braucamo un cilvēku ir vairāk, ziemā mazāk.

Tāpēc ziemā tā nebūtu problēma, ja Liepājā par autostāvvietām maksu neprasītu. Visiem būtu, kur nolikt automašīnas.

Protams, saprotu, ka neviens autostāvvietu darbiniekus uz pusgadu neatlaidīs, lai pēc tam atkal pieņemtu darbā.

Agnese Lapiņa – strādā uzņēmumā:

– Gada laikā ļoti reti, jo dzīvoju pilsētas centrā un visur, kur nepieciešams, eju kājām. Maksas stāvvietas noteikti vajag, citādi centrā būtu grūti atrast vietu, kur to uz neilgu laiku atstāt.

Tas ir fakts – ja nebūs maksas stāvvietu, tās vienmēr būs aizņemtas, pilnas.

Anita Kantāne – liepājniece:

– Kad ir nepieciešamība, tad – jā. Parasti pietiek ar īsu laika sprīdi, un tas nozīmē – par lētu naudu.

Zinot, cik Rīgā prasa par automašīnas novietošanu maksas stāvvietās, saku, ka Liepājā šis pakalpojums salīdzinoši ļoti lēts.

Ja cilvēkam kaut kur jābrauc un viņš zina, ka būs jāmeklē vieta, kur nolikt auto, iepriekš vajag visu saplānot un tad par stāvēšanu nebūs daudz jāmaksā.

Olesja – māksliniece:

– Pati ar automašīnu nebraucu, bet domāju, ka Liepājā maz vietu, kur var atstāt braucamo. Centrā ļoti jāmeklē vietas, kur nav jāmaksā.

Trūkst vietu pie daudzdzīvokļu mājām. Svešie šoferi neievēro norādes, ka drīkst stāvēt tikai mājas iedzīvotāji.

Tā kā es staigāju kājām, man grūti saprast to cilvēku problēmas, kas brauc ar savu transportu

Marta Gulbe – studente:

– Esmu no Jūrmalas un nemaz nezināju, ka Liepājā ir maksas stāvvietas. Jūrmalā policija ļoti kontrolē, lai mašīnas stāvētu tikai atļautās vietās. Tikko novieto, kur nedrīkst, liek sodu.

Pie mums ļoti grūti vasarās, kad braucamo un cilvēku daudz. Labāk, lai ir maksas stāvvietas, nevis nav vietu vispār.