“Liepājā ārstiem maksā vairāk nekā Rīgā un tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc es uz šejieni braucu,” saka Liepājas Reģionālās slimnīcas Uzņemšanas nodaļas dežūrārste Andra Zamerovska. Šo iemeslu par vienīgo min arī dežūrārsts Nikolajs Sorokins. Viņi abi un vēl vairāki citi regulāri vairākas reizes mēnesī mēro ceļu no Rīgas uz Liepāju, lai dežurētu mūsu slimnīcas Uzņemšanas nodaļā. Tādi tagad ir laiki – ar pašu ārstiem mums vairs nepietiek, tāpēc pērkam no Rīgas.

Jaunie glābj situāciju

Daktere Andra Zamerovska ir sertificēta anestezioloģe- reanimatoloģe P.Stradiņa slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā, kā arī ir neatliekamās palīdzības ārste un strādā arī Rīgas Neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā. Daktere gan stāsta, ka drīz šo darbu pametīs. Neatliekamajā palīdzībā viņa aizvadījusi septiņus gadus un ir pārliecināta, ka šis darbs, kas viņai patīk ar savu dinamiku, tomēr ir domāts jauniem ārstiem – tieši tāpēc Latvijā trūkst šās specialitātes mediķu, jo slodze un spriedze šajā darbā dažkārt ir neizturama.

Dakteris Nikolajs Sorokins ir topošais kardiologs. Viņa pamatdarba vieta ir slimnīcā “Gaiļezers”. A.Zamerovska uz dežūrām atbrauc reizi mēnesī un Liepājā pavada veselu nedēļu, vienu diennakti atpūšoties, otru strādājot, savukārt N.Sorokins brauc četras reizes atsevišķi, katrreiz uz vienu diennakti. Līdzīgs ritms ir arī pārējiem viesārstiem.

Slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta virsārsts Uldis Balodis stāsta, ka pašlaik mūsu slimnīcā uz dežūrām Uzņemšanas nodaļā brauc četri ārsti no Rīgas. Atrast un pierunāt viņus to darīt – to viņš uzskata par sasniegumu, jo citādi tagad ārstu dežūras slimnīcā nav iespējams nodrošināt. Bez jau minētajiem diviem regulāri ierodas topošais ķirurgs Nikolajs Sedovs, un savu pirmo dežūru aizvadījis arī topošais gastroenterologs Konrāds Funka, ar kuru slimnīca noslēdza līgumu dienā, kad pagājušajā mēnesī mūsu slimnīcā iepazīšanās vizītē bija ieradušies 15 topošie ārsti rezidenti no Rīgas.

Kā K.Funka pastāstīja, pieņemt piedāvājumu šeit strādāt bijis izdevīgi no vairākiem aspektiem. “Pirmkārt, Liepājas slimnīcā ir ļoti vajadzīgi darbinieki, un man, jaunam un topošam ārstam, tā ir lieliska iespēja strādāt un mācīties,” viņš skaidroja. “Un, otrkārt, šis piedāvājums ir izdevīgs arī no finansiālā viedokļa – vismaz pašlaik Liepājas slimnīcā ārstiem par dežūrām maksā man zināmo augstāko maksu salīdzinājumā ar citām Latvijas slimnīcām, arī Rīgu.”

Vēl viena rezidente un topošā anestezioloģe-reanimatoloģe Baiba Arkliņa vairākas reizes mēnesī brauc uz dežūrām slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļā. Viņa šogad saņems sertifikātu, un nodaļas vadītāja Inta Skapsta cer, ka varbūt jaunā kolēģe izvēlēsies šo nodaļu par savu pastāvīgo darba vietu. “Ārstu trūkums gan slimnīcā kopumā, gan arī pie mums nodaļā ir liels, tāpēc rezidentu piesaistīšana ir veids, kā ar laiku iegūt sev jaunus speciālistus,” viņa sacīja, pastāstot, ka nodaļā trūkst vismaz četru ārstu. Un piebilda, ka vienlaikus darbs Liepājā šiem rezidentiem ir arī laba iespēja mācīties, nokļūstot neatliekamās situācijās, kas Rīgā dažkārt viņiem paslīd garām. 

Skaidrojot iemeslus, kāpēc ir izdevīgi vairākas reizes mēnesī mērot ceļu no Rīgas uz Liepāju, arī pārējie viesārsti, līdzīgi kā K.Funka, minēja tieši labo atalgojumu, kas ir lielāks nekā Rīgā. Turklāt slimnīcas valde, risinot trūkstošo ārstu problēmu, ir atradusi iespēju viesārstiem daļēji samaksāt ceļa izdevumus un segt izdevumus par viesnīcu, ja viņi šeit uzturas ilgāku laiku, kā to dara daktere Zamerovska. U.Balodis skaidroja, ka rezidentiem braukāt uz dežūrām Liepājā ir īpaši izdevīgi, jo Rīgā topošajiem ārstiem par dežūrām maksā atkarībā no tā, cik pieprasīts ir šis speciālists, savukārt Liepājā, kur ārsti ir ļoti vajadzīgi, viņi saņem gandrīz to pašu samaksu, ko sertificēti ārsti.

Ne viens vien gadiem ilgi slimnīcā strādājošais ārsts gan pauda neapmierinātību, ka jaunie gurķi, kas vēl nav pat apsildījuši degunu medicīnā, saņem gandrīz līdzvērtīgu atalgojumu tam, kādu maksā ārstiem ar ilgu darba stāžu. “Es saprotu, ka slimnīcai vajag ārstu un tāpēc jaunie vadītāji ir gatavi uz visu, lai tikai viņus savervētu, bet īsti godīgi šis samaksas jautājums nav sakārtots,” sacīja ārsts ar 25 gadu darba stāžu, gan nevēloties savu vārdu minēt. Viņa kolēģis, kas slimnīcā nostrādājis līdzvērtīgu laiku, piebilda, ka nezinot nevienu attīstītu pasaules valsti, kurā jaunie ārsti pelnītu tikpat, cik cilvēks, kurš medicīnā sevi nopietni apliecinājis. I.Skapsta sacīja: “Es ceru, ka tas ir pārejas posma modelis.”

Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš gan samiernieciski piebilda, ka gluži tā vis neesot – ārsti, kas slimnīcā strādā pastāvīgi, tomēr saņem lielāku samaksu nekā jaunpienācēji. Un tomēr viņš skaidroja, ka jaunajiem nevar nemaksāt, jo tas ir vienīgais veids, kā viņus uz Liepāju atvilināt. Tomēr viņš izteica cerību, ka samaksa nav vienīgais iemesls, kāpēc jaunie ārsti brauc uz Liepāju. Viņš cer, ka kāds no viņiem Liepājā paliks uz pastāvīgu dzīvi un darbu.

Varbūt palikt Liepājā?

Konrāds Funka nenoliedza, ka varētu Liepāju izvēlēties par savu nākamo dzīves un darba vietu. “Es ar lielām perspektīvām skatos uz Liepāju, un pašlaik tā ir vieta, kur es kā jauns speciālists varu iegūt lielisku praksi un pieredzi,” viņš sacīja. Taču piebilda, ka viņam esot lieli plāni saistībā ar tālāku mācīšanos un stažēšanos ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Jaunais dakteris dzimis un audzis Saldū, taču tur gan neplānojot atgriezties.

A.Zamerovska un N.Sorokins ir rīdzinieki. Un viņi uz piedāvājumu palikt Liepājā pavisam pagaidām raugās piesardzīgi. Abi gan redz mūsu slimnīcas Uzņemšanas nodaļā topošās pārvērtības, kuru gaitā to pārveido par modernu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, taču uzsver, ka līdz Rīgas slimnīcu līmenim mums vēl tāls ceļš ejams. Un tomēr viņi uzsver savu kolēģu profesionalitāti un – jā, arī draudzīgo attieksmi pret jaunpienācējiem. Daktere Zamerovska gan piebilst, ka, iespējams, tad, kad Uzņemšanas nodaļā ārstu sastāvs būs papildinājies un ārstu vairs netrūks, viņa varētu strādāt arī reanimācijā, kas ir viņas specialitāte. N.Sorokins neslēpj, ka viņam kā rīdziniekam pastāvīgi palikt Liepājā varētu būt garlaicīgi. Bet kas zina – varbūt kādreiz?

U.Balodis līdztekus jauno ārstu teiktajam piebilda, ka šāds braukāšanas variants neapšaubāmi ir pašreizējās situācijas aizlāpīšana laikā, kad jānodrošina dežūras, taču jārēķinās, ka tā braukāt var atļauties tikai jauni cilvēki, kuriem nav ģimenes un kuri vēl nevienā vietā nav tā īsti nostabilizējušies. Bet I.Skapsta piebilda, ka jaunajiem speciālistiem tagad ir augstas prasības. “Viņi vēlas gan labu atalgojumu, gan dzīvokli un citu,” viņa sacīja. “Un, tā kā ārstu trūkst visā valstī, arī Rīgā, tad viņiem ir iespēja izvēlēties labāko no visiem piedāvājumiem.”

Tāpēc, lai nodrošinātu slimnīcas darbību, uz darbu Liepājā no citām pilsētām braukā ne tikai topošie ārsti, bet arī tie, kas šeit strādā pastāvīgi. Piemēram, Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļā strādājošā daktere Baiba Šneidere ik dienu mēro ceļu no Aizputes, Vilis Višņevskis, kura pamatdarba vieta ir Rīgā, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, strādā arī mūsu dziednīcā, bet Iveta Ošiņa vairākas reizes mēnesī ierodas no Talsiem. Un līdzīgi ir vēl vairākās nodaļās.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Daktere Andra Zamerovska Liepājā ierodas uz veselu nedēļu un dežūrās izpilda visa mēneša normu: vienu diennakti strādā, otru atpūšas.