2022. gadā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem savu veselību vērtēja kā labu (45,8%) vai vidēju (35,6%), savukārt tikai 4,4% savu veselību vērtēja kā ļoti labu.

Vislabākais veselības pašnovērtējums bija jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem – 90,2% no viņiem savu veselību vērtēja kā labu vai ļoti labu.

Savukārt

pieaugot vecumam, veselības pašvērtējums kļūst sliktāks.

2022. gadā savu veselības stāvokli kā sliktu vai ļoti sliktu raksturoja 14,5% iedzīvotāju vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem un 33,4% vecākā gadagājuma vismaz 65 gadu vecuma iedzīvotāju.

Ar ilgstošām veselības problēmām vismazāk saskaras jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. 2022. gadā ar ilgstošām (sešus mēnešus vai ilgāk) veselības problēmām saskārās 40,9% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem, kamēr 2021. gadā tādu bija 39,3%.

Vismazāk ilgstoša slimība vai ilgstošas veselības problēmas bija iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem – 8,6%.

Palielinoties iedzīvotāju vecumam, strauji pieaug arī dažādu saslimšanu un veselības problēmu risks. 2022. gadā uz ilgstošām slimībām vai ilgstošām veselības problēmām norādīja 21,6% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 49 gadiem un 77% iedzīvotāju vecumā 65 gadi un vairāk.

Regulārs medicīnas speciālistu apmeklējums un pārbaudes ļauj laicīgi risināt veselības problēmas un tās novērst. 2022. gadā 42,2% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā pie ģimenes ārsta ir vērsušies vienu līdz divas reizes, un 3,3% iedzīvotāju – 10 reižu vai vairāk.

Pie medicīnas vai ķirurģijas speciālistiem, izņemot zobārstiem, 27,2% iedzīvotāju bija vērsušies vienu līdz divas reizes un 1,3% – 10 reižu vai vairāk.

22,6% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem pēdējo 12 mēnešu laikā ne reizi nebija apmeklējuši ģimenes ārstu

un 56,4% – ne reizi nebija apmeklējuši medicīnas vai ķirurģijas speciālistu, izņemot zobārstu.

Tomēr iedzīvotāji mēdz neapmeklēt ārstu arī tad, ja vizīte ir nepieciešama. 2022. gadā 9,7% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis vismaz viens gadījums, kad viņiem bija nepieciešams veikt medicīnisku pārbaudi vai ārstēšanos, izņemot zobārstniecību, bet viņi to neveica. Salīdzinājumam 2017. gadā tādu bija 10,3%.

Visbiežāk šāda situācija bijusi 50 līdz 64 gadus veciem iedzīvotājiem – 11,6% gadījumu un vismaz 65 gadus veciem iedzīvotājiem – 14,9% gadījumu. Jaunāki iedzīvotāji ar šādu situāciju saskārās mazāk – 3,2% iedzīvotāju vecumā 16 līdz 24 gadiem un 5,9% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34 gadiem.