Putnu piebarošana, ja vien tā notiek pareizi, tiem nekaitē. Pat vairāk – tā pilsētniekiem ļauj pietuvoties dabai un izprast to, uzskata ornitologs Ruslans Matrozis. Viņš pašlaik apkopo informāciju par vietām Latvijas pilsētās, kur ļaudis mēdz ar maizi piebarot laučus.

Viena no vietām Liepājā, kur šie putni apmetušies, ir dīķītis Dienvidrietumu mikrorajonā. Pilsētnieki, kas mēdz tur barot gulbjus, maizi met arī mazajiem melnajiem dīķa ūdeņu vagotājiem, kas atpazīstami pēc to baltajām pierītēm. Tiesa gan, lauči ir tramīgi – barību bieži pārtver pīles un citi naskāki putni.

R. Matrozis ir ieinteresēts uzzināt vairāk par lauču dzīvi pilsētā, noskaidrot, kurās vietās tie jau kļuvuši tik droši, ka ar cilvēka doto maizi baro arī savus mazuļus.

Pēdējo gadu desmitu laikā ne viena vien ūdensputnu suga mainījusi savu attieksmi pret cilvēkiem tādēļ, ka saņem barību no tiem, stāsta ornitologs. Taču Latvijā situācija vēl aizvien atšķiras no Rietumeiropas, kur pilsētās putni no cilvēka nebīstas. Tas tāpēc, ka paradums cienāt lidoņus ar maizi pie mums radies vēlāk. Pirmās, kas pārliecinājušās, ka cilvēks ir nosacīti nekaitīgs un no tā var gūt labumu, bijušas meža pīles pagājušā gadsimta 60. gados, tad to aptvēruši gulbji. Tagad cilvēkam pamazām tuvāk pienāk lauči. Jaunas ziņas par tiem ļautu saprast, cik ātri šī satuvināšanās notiek. Ļaudis var tās sniegt, izmantojot portālu “Dabasdati.lv”.

Egona Zīverta foto

Pilsētnieki, kas Dienvidrietumu mikrorajona dīķītī baro gulbjus, maizi met arī mazajiem melnajiem dīķa ūdeņu vagotājiem laučiem, kas atpazīstami pēc baltajām pierītēm.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 4. jūlija numurā.

 #kvards-20120704-04#