Pētertirgū būs grūta ziema. Nomniekus šokē elektrības rēķini
”Nezinām, par ko maksājam,” atzīst augusta elektrības rēķinu satriektie Liepājas Pētertirgus skārņu nomnieki. Viņi izprot enerģijas cenu pieaugumu, taču netic, ka viena vitrīna var patērēt tikpat daudz, cik mājās liela saimniecība. Komunikācija ar tirgus vadību neizdodoties, tirgotāji apsver iešanu prom no šīm telpām.
liepajniekiem.lv
Žmiedz laukā pēdējo sulu
Kalvenes ”Trušu muižas” saimnieki Signe un Lauris Tomsoni saka, ka no mazajiem tirgotājiem ”negodīgi žmiedz laukā pēdējo suliņu”. Stendā viņiem ir trīsmetrīga vitrīna un neliels ledusskapis. Izmaksu pieaugums esot no 80 eiro uz 243. ”Par koplietošanu maksāju tikai 22 eiro plus PNV, pārējie 180 eiro ir tikai par elektrību, uzsver L. Tomsons.
Sadārdzinājums esot gandrīz divas reizes, saka Tadaiķu pagasta ZS ”Oliņi” līdzīpašniece Kristīne Žīgure, kura tirgo dārzeņu un augļu produkciju.
”Nezinām, kas tas par pieslēgumu. Savus skaitītājus neļauj likt. Ja zinātu savu patēriņu, skatītos, kā varam taupīt,” pauž uzņēmēja.
Nomnieki pagājušajā nedēļā sapulcē tikušies ar Pētertirgus vadību, taču neko nepanākuši.
”Paskaidroja, ka elektrība visiem kļuvusi dārgāka. Sapulcē jau varēja tirgotājiem parādīt dokumentus, kas apliecina, kāds ir pieslēgums un tarifs. Viss bija tikai runāšanas līmenī. Domājam, ka viņi mums rēķina pēc maksimālā tarifa, negribas ticēt, ka ir tik dārgi. Mums ir viena atveramā vitrīna un mazais viendurvju ledusskapis, bet par to maksāju 230 eiro. Mājās man ir boilers un kas tik vēl nav pieslēgts, bet mēnesī maksāju simt eiro,” pastāsta K. Žīgure.
Par elektrību mājsaimniecībā Tomsoniem esot jāmaksā 40 eiro mazāk nekā par tirgus vietu. Elektrība darbina trīs saldētavas, trīs ledusskapjus, ūdenssildītājus, ierīces kautuvē, putniem augu diennakti deg gaisma, uzskaita saimnieks.
Trušu un mājputnu audzētāji pazondējuši, ka skārņos dažiem tirgotājiem esot savs skaitītājs, un tas esot jautājums, kāpēc tāda nevienlīdzība? ”Mums pretī ir mazs tirgotājs, kam viens ledusskapis. Viņiem par elektrību 600 eiro! Par ko? Lūk, viņiem esot liela teritorija stendam. Mēs jau paši arī vainīgi, ka tādu līgumu esam parakstījuši, kurā atrunāts kvadratūras koeficients,” viņš vērtē.
”Man izskatās, ka viņiem ir plāns tirgu likvidēt, bet ko tad tur liks iekšā?” ”Notiekošais skar arī pircējus, jo mēs esam spiesti paaugstināt produkcijas cenas,” piebilst K. Žīgure.
”Pagaidām maksāsim. Nav jau variantu,” atzīst L. Tomsons. Ar tirgošanos divreiz nedēļā ”Andelland” Krūmu ielā vien nepietiekot.
Par veikalu domājuši, bet parēķinājuši, ka tur nebūs apgrozījuma, jo cilvēki tikai pēc gaļas nedosies. ”Līdz jaunam gadam pavilksim, un tad redzēs, kā ir. Jāpaskatās arī, kādu rēķinu saņemsim par septembri. Ja izmaksas stipri pieaugs, domāju, ka vismaz puse tirgus aizies prom,” saka gaļas ražotājs.
Tāpat ZS ”Oliņi” izvērtē, vai ziemā varēs skārņos izdzīvot. Uzņēmums jau uzsācis izbraukuma tirdzniecību, esot arī jāmeklē iespējas vairāk dot savu produkciju veikaliem. ”Tagad uzņēmējs ir tādā situācijā, ka maksā tikai rēķinus, nekas pāri nepaliek,” saka K. Žīgure.
Cenu ietekmēt nevar
SIA ”Liepājas Pētertirgus” valdes locekle Vineta Priedniece skaidro, ka augusts bijis ļoti karsts, tāpēc elektroenerģijas patēriņš pieaudzis par apmēram 15 procentiem.
Kompresori dzesēja, pēc nomnieku lūguma darbināta ventilācija. ”Diemžēl arī tarifs ir vairākkārt audzis. Tā ir biržas cena, mums ir līgums ar ”Enefit”,” viņa norāda. Tāpēc arī esot aicinājusi nomniekus uz sapulci, lai to skaidrotu.
V. Priedniece uzskata, ka tiem, kas mājās pašlaik vēl nemaksā tik lielas summas, jāskatās, līdz kādam termiņam ir līgums, varbūt tas slēgts vēl par zemām cenām.
”Cenu ietekmēt mēs nevaram. Esam maksimāli apsekojuši to, ko vēsturiskā ēkā varam ekonomēt.
Ik pēc piecām dienām skatāmies patēriņu, administratoram dodam izdruku, kurās stundās ir visdārgākā elektrība, atslēdzam apgaismojumu. Esam apzinājuši visu, ko var slēgt ārā, iztīrījuši boilerus. Izskatās, ka apmēram 30 procentus pret iepriekšējo mēnesi būsim ieekonomējuši kilovatos. Septembris arī ir vēsāks. Ceram uz nomnieku sapratni. Iespējams, augustā viņi vēl nebija noticējuši, ka jātaupa ir visiem,” saka tirgus vadītāja.
Mēneša beigās viņa informēšot nomniekus par ieguvumiem, kopīgi darbojoties.
Daži tirgotāji rosinājuši par stundu saīsināt darbalaiku un nestrādāt svētdienās. Veikta nomnieku aptauja, un lielākā daļa tam nepiekrīt, pastāsta V. Priedniece.
Visi, kas gribējuši redzēt rēķinus un savu patēriņu, to esot varējuši, pieprasot rakstiski. ”Uz visiem jautājumiem esam atbildējuši, un nevienam nav atteikts,” pauž V. Priedniece.
Skaitītāju katram nomniekam nevarot uzlikt. ”Ir vietas, kur tehniski nevar pielikt atsevišķu skaitītāju, jo tas neparādīs īsto situāciju.
Tirgus ir no 1910. gada, ēka ir sena. Elektrība ir pārvilkta pirms dažiem gadiem, bet kaut kādos mirkļos nāk no vienas sadales, tad no otras,” saka tirgus vadītāja.
”Pašlaik liekam skaitītājus pa lieliem blokiem, jo paši gribam saprast, kur visvairāk aiziet elektrība. Ir bijis energoaudits, tika nomainītas lampas. Jāiemācās kopīgi taupīt un jāiemācās sadzīvot ar situāciju.”
Pēc V. Priednieces teiktā, neviens nomnieks neesot paziņojis par aiziešanu no skārņiem, tās esot emocijas. Daži uz laiku vēloties samazināt tirdzniecības platību. ”Esmu optimiste. Ja mēs kopīgi varam par 30 procentiem ieekonomēt patēriņu, tad tā ir vienīgā izeja, kā samazināt rēķinus,” viņa saka. ”Ziema ir jāpārdzīvo visiem kopā.”
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
