Lai arī atkritumu izmešana pa braucošas automašīnas logu vairumam iedzīvotāju nešķiet tik liels pārkāpums kā mēslošana mežā, tomēr liela daļa sabiedrības strikti nosoda ceļmalu piemēslotājus.

Vairāk nekā 70% iedzīvotāju šādu rīcību salīdzina ar vandālismu un huligānismu, tādējādi izjaucot dabisko, tīro vidi, secināts AS Latvijas valsts meži un tīru mežu aizstāvja Cūkmena veiktajā sabiedrības aptaujā. Uzsākot kampaņu ”Nemēslo ceļmalā!”, atbalstu  Cūkmenam paudusi jau trešdaļa aptaujāto, savukārt katrs ceturtais iedzīvotājs atbalsta līdzšinējā soda par mēslošanu dabā paaugstināšanu līdz pat Ls 1000. 

Kā liecina sabiedrības aptauja, tikai viena trešā daļa aptaujāto nekad nav izmetuši atkritumus pa braucošas automašīnas logu, jo viņiem šāda rīcība šķiet nepieņemama. Turpretī  gandrīz puse respondentu atzīst, ka kaut reizi dzīvē paši vai viņu draugi ir šādi rīkojušies. Visbiežāk pa logu tiek izmesti papīri, maisiņi, dzērienu pudeles u.c. atkritumi.

Lai arī pret ceļmalu piemēslošanu daudzi izturas ļoti nosodoši, tomēr lielāka cieņa un rūpes sabiedrībā valda par mežiem. Vairāk nekā 70% aptaujāto atzīst, ka nemēslo mežā un, ja arī ir gadījies kaut ko izmest, tad tie bijuši atkritumi, kas dabā sadalās, piemēram, banāna miza vai ābola serde. Tas liecina, ka cilvēki, sekojot Cūkmena piemēram un atbalstot viņa īstenotās aktivitātes, kļuvuši saudzīgāki pret vidi.

Aptauja arī parāda, ka joprojām sāpīga problēma ir nesakārtotā atkritumu apsaimniekošanas politika. Vairāk nekā puse jeb 54% iedzīvotāju ceļmalās ir redzējuši lielos atkritumu maisus vai savā piemājas konteinerā atraduši svešus atkritumus, taču nevienu mēslotāju aiz rokas noķert nav izdevies. Turklāt aptuveni 14% iedzīvotāju esot zināmas pat konkrētas ceļmalas, kur cilvēki speciāli ved savus sadzīves atkritumus.

Lai cīnītos pret ceļmalu un mežu piemēslošanu, lielākā daļa aptaujāto būtu gatavi paši iesaistīties dažādās aktivitātēs, piemēram, piedalīties talkās un sakopt piemēslotās vietas. Gandrīz trešdaļa ir gatavi iesaistīties mēslotāju ķeršanā, fiksējot pārkāpumus un Cūkmena policijai iesūtot fotogrāfijas un video, kuros redzami vides piesārņotāji.

Kaut arī mežu un ceļmalu piemēslošana visbiežāk tiek salīdzināta ar huligānismu, vandālismu un pat slepkavību, tomēr liela daļa sabiedrības nav gatavi paši vērsties pret ceļmalu piemēslotājiem. Piemēram, redzot, ka tiek piedrazota daba, tikai 25% aptaujāto aizrāda mēslotājiem un palūdz atkritumus savākt. Turklāt tikai retais pats ir gatavs savākt izmestos atkritumus un iemest tos konteineros.

Savukārt par sodu, kas piespriežams ceļmalu piemēslotājiem, iedzīvotāju domas dalās. Puse aptaujāto kā efektīvāko sodu, kas atturētu no dabas piesārņošanas, uzskata piespiedu sabiedriskos darbus, sakopjot mežus un ceļmalas. Savukārt pārējie 50% aptaujāto kā labāko veidu cīņai ar dabas piemēslotājiem min naudas sodu. Patlaban saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par mēslošanu dabā var piešķirt Ls 50 līdz 500 lielu sodu, taču liela daļa respondentu uzskata, ka līdzšinējais sods ir pārāk mazs un to varētu paaugstināt līdz pat Ls 1000.

Savukārt gandrīz katrs piektais ir pārliecināts, ka efektīvākais sods būtu nogādāt mēslotāju mājās atkritumus un izmest tos viņu gultā. Aptuveni katrs desmitais respondents uzskata, ka cīņā palīdzētu mēslotāju uzņemšana īpaši radītā cūkotāju uzskaitē un arī mēslotāju izvārtīšana atkritumos. Vēl radikālāk noskaņoti 8% iedzīvotāju, kuri uzskata, ka no mēslošanas mežā atturētu kauna zīmes iededzināšana uz mēslotāja ķermeņa.

Ginta Bormane,
Cūkmena sekretāre