No visiem Latvijas reģionu autovadītājiem visretāk pieļaujamo maksimālo ātrumu mēdz pārsniegt kurzemnieki – tikai 68,3%, bet visbiežāk ātruma ierobežojumu pārsniedz Rīgas un Pierīgas autovadītāji – vairāk nekā 80%. Pētījumā arī noskaidrots, ka vairāk nekā puse Kurzemes autovadītāju uzskata, ka nekad nav pārkāpuši satiksmes noteikumus, vienlaikus 47,4% kurzemnieku braucot mēdz runāt pa mobilo telefonu bez brīvroku sistēmas un 28,4% ēd.

Atšķirībā no zemgaliešiem tikai 14,1% kurzemnieku spēj apvārdot policistus tā, lai nebūtu jāmaksā nedz soda nauda, nedz jāsaņem soda punkti. Zemgalē tas izdodas 30,5% autovadītāju. 

Pretstatā 92% vāciešu braucot runā pa mobilo telefonu izmantojot brīvroku sistēmu, tikai 11% čehu pie stūres ēstu, bet veiksmīgi apvārdot policistus spēj vien 6% vācu un čehu autobraucēju. 

Bet 19% rumāņu mēdz flirtēt ar citiem autovadītājiem vai garāmgājējiem, Kurzemes autovadītāji ir kautrīgāki – to darītu 9,9%. Ungārijā, savukārt, 11% sieviešu mēdz krāsoties pie auto stūres, Rumānijā tikai 2%, bet Kurzemē – 10,3%. 

Šie un citi dati, kuri raksturo ne tikai Latvijas, bet arī Čehijas, Polijas, Vācijas, Rumānijas un Ungārijas auto vadītājus un to auto vadīšanas paradumus, noskaidroti GE Money Bank ekskluzīvajā pētījumā. 

”Lielā mērā braukšanas kultūra ir atkarīga ne tikai no tā, ko iemācās vai neiemācās autoskolā, bet arī no sabiedrības kā tādas, kas ir kā paraugs jaunajiem autovadītājiem. Ja 18 vai vairāk gadus vecs jaunietis ir skatījies, ka viņa vecāki, vadot auto, nepiesprādzējas, ēd vai nodarbojas ar citām blakus lietām, kuras novērš uzmanību, visticamāk viņa uzvedība būs līdzīga,” norāda autoskolas ”Vanags” direktors Dainis Uzuliņš. 

Čehi nervozākie, bet vācieši muzikālākie autovadītāji

Nervozākie braucēji Centrālajā un Austrumeiropā ir Čehijā – 30% no tiem, vadot auto, satraucas, it īpaši braucot pa pilsētu. Ungārijā auto vadīšana satrauc 18%, bet Kurzemē 24,2% respondentu.

Turklāt 69% čehu braucot lamājas uz citiem autovadītājiem vai garāmgājējiem, neatpaliek arī Vācijas autovadītāji – attiecīgi 67%, kamēr vispieklājīgākie ir rumāņi (24%). Kurzemē mēdz lamāties 49,5% autovadītāju. 

Savukārt, 29% vāciešu mēdz skaļi dziedāt un 93% klausīties mūziku, bet visretāk dzied rumāņi – 14%. Latvijā pie stūres dzied 24% autovadītāju – biežāk sievietes, gados jaunākie aptaujas dalībnieki (18-30 g.v.) un vidzemnieki (29%), bet vismazāk – Latgales iedzīvotāji (18%). Kurzemē labprāt skaļi dzied 26,2% autovadītāju. 

Satiksmes noteikumus visvairāk ievēro Latvijā

Apgalvojumam ”Es nekad neesmu pārkāpis satiksmes noteikumus” Latvijā kopumā piekrīt 59% autovadītāju; kamēr tikai katrs ceturtais čehs un vācietis atzīt, ka šis apgalvojums atbilst viņu uzvedībai.

Vienlaikus maksimālo ātrumu visbiežāk pārsniedz tieši latvieši (78%). No aptaujātajām valstīm visretāk ātrumu pārsniedz rumāņi un čehi – 51%. 

Savu dzīvi bez auto nespēj iedomāties 74% Latvijas iedzīvotāju

Latvijā bez automašīnas nevarētu iztikt 74% iedzīvotāju, kamēr Rumānijā auto pietrūktu vien 59%. Vēl vairāk Eiropā no auto ir atkarīgi tikai poļi – tur bez auto nevarētu iztikt 76% iedzīvotāju.

No Latvijas reģioniem visvairāk savam auto pieķērušies zemgalieši – tikai 19,6% varētu bez tā iztikt, vienlaikus 32,6% rīdzinieku un 26,4% kurzemnieku auto nav tik ļoti nepieciešams. 

Auto uzturēšanai – vairāk nekā 100 latu mēnesī

Latvijā vidēji mēnesī auto uzturēšanā, iekļaujot degvielu, tiek ieguldīti 112 latu. Kurzemē 38,4% autovadītāju savam spēkratam mēnesī tērē 51 līdz 100 latu, bet 26,4% – līdz 50 latiem. 

Kopumā tēriņu apjomi Latvijā ir otri augstākie tūliņ aiz Vācijas – tur šis ieguldījums ir aptuveni 154 latu. Vismazāk līdzekļu sava spēkrata uzturēšanai tērē čehi un ungāri – aptuveni 70 latu mēnesī. 

Kurzemē 38,4% auto īpašnieku sava auto apkopē pavada vienu līdz divas stundas mēnesī. 

Kopumā gan Latvijas iedzīvotāji (35%), gan vācieši (45%) vienlīdz maz laika velta sava auto apkopei – mazāk nekā vienu stundu mēnesī, kamēr 53% rumāņu savas automašīnas apkopē ir gatavi pavadīt vairāk nekā divas stundas mēnesī. 

Turklāt visās sešās aptaujātajās valstīs populārākais auto izmantošanas mērķis ir ceļš uz un no darba – Kurzemē šādi auto izmanto 41,7% iedzīvotāju. Vismazāk uz un no darba auto dodas rumāņi – vien 36%, savukārt 29% no šīs valsts iedzīvotāju auto ir darba daļa. 

Savukārt 11,4% kurzemnieku ar auto dodas uz savām lauku mājām, bet 25,1% auto ir darba daļa. 

GE Money Bank Patērētāju kreditēšanas un līzinga produktu pārdošanas pārvaldes direktors Viktors Toropovs secina: ”Auto veido būtisku mūsu tēriņu daļu. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos vairāk jādomā par to, uz kurieni braucam un vai ir vērts šajā braucienā doties ar auto. Piemēram, pilsētas centrā var pārvietoties ar sabiedrisko transportu, ņemot vērā laiku, kas tiek pavadīts sastrēgumos un stāvvietu izmaksas; varbūt labāk pašam, it sevišķi vasarā, nomazgāt auto vai iztīrīt tā salonu. Jāpiebilst, ka iztikas minimums Latvijā ir 160 latu, līdz ar to 112 lati, ko iztērējam uz auto vien, ir daudz.”

Tija Ezeriņa,
 AS GE Money Bank preses sekretāre