Diskusijā piedalījās Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas Pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis, Kurzemes reģionālās vides pārvaldes Atļauju daļas vadītāja vietnieks Rolans Lēvalds, Turcijas investora ”Aslanli Metalurji” piederošā uzņēmuma ”Liepāja Steel” valdes priekšsēdētājs Guntars Senkāns un Liepājas metalurga galvenais inženieris Egils Kupšis.

Diskusija ”Metalurgs: Liepājas vēsture vai nākotne?” sniedza iespēju ne tikai pirmo reizi kopā satikties visiem minētajiem jomas pārstāvjiem, bet ļāva arī iedzīvotājiem iegūt vairāk informācijas par situāciju, kā arī dzirdēt atbildes uz vairumu uzdotajiem jautājumiem.

Kā daži no galvenajiem secinājumiem jāmin, ka liepājnieki ir noskaņoti uz videi draudzīgas un CO2 izmešiem brīvas vietas izveidošanu bijušajā metalurga teritorijā, neatkarīgi no tā, kādas industrijas tur tiktu pārstāvētas. Tas ir kopīgs mērķis arī Liepājas domei un LSEZ, neizslēdzot iespēju, ka arī metalurģija varētu būt videi draudzīga un zaļa. ”Liepāja Steel” pārstāvis Guntars Senkāns norādīja, ka uzņēmums ir gatavs izpildīt visas Eiropas un Latvijas vides prasības, kas attiektos uz viņa pārstāvēto uzņēmumu, savukārt LSEZ vēlētos redzēt konkrētu stratēģijas plānu, kuru ”Liepāja Steel” līdz šim nav uzrādījuši.

Kā jau iepriekš izskanējis arī medijos, Liepājas pašvaldība izmantojusi pirmpirkuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem bijušā ”Metalurga” teritorijā. Tālāk LSEZ īstenos attīstības programmu visai teritorijai. Kas tajā atradīsies, vēl līdz galam nav skaidrs, ta

u vīzija ir veidot industriālo parku ar jaunu ielu izbūvi, esošās teritorijas sakārtošanu, lai padarītu vietu pilsētai un iedzīvotājiem atvērtu un draudzīgu. LSEZ redzējumā būtu jāattīsta vairāk mazo un vidējo uzņēmumu, kas būtu daudz drošāk gadījumā, ja kādu no uzņēmumiem piemeklētu ekonomiska lejupslīde.

Diskusijas laikā iedzīvotāji vēlējās noskaidrot atbildes gan par Turcijas investora plāniem, zaļo un sociāli atbildīgo redzējumu pilsētai, gan arī uzzināt vairāk par jau esošajām vides problēmām Liepājā, tostarp, par gaisa kvalitātes mērījumiem.

Iepriekš, 23. jūlijā, iedzīvotāji tikās arī sarunu vakarā, kura laikā izskanēja vairāki jautājumi un pārdomas par metalurģijas pagātni Liepājā un to, kāda veida rūpniecību liepājnieki vēlētos redzēt. Biedrības un projekta pārstāvji turpinās sekot līdzi notikumu attīstībai Metalurga bijušajā teritorijā un nepieciešamības gadījumā ir gatavi rīkot jaunas sarunas par šiem jautājumiem.