Pie Liepājas pēdējās dienās atkal atkāpusies jūra, vakar pie Dienvidu mola no ierastās krasta līnijas ūdens bija attālinājies par vairāk nekā desmit metriem. Šāda dabas parādība Baltijas jūras veselībai nāk tikai par labu, pauž Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents, ģeoloģijas zinātņu doktors Jānis Lapinskis.

Ūdens jūrā aizplūdis divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, mūsu krastā šobrīd valda augsts atmosfēras spiediens, Baltijas jūras otrajā pusē jeb dienvidu galā tas esot nedaudz zemāks, otrkārt, pūš austrumu, dienvidaustrumu virziena vējš, skaidro eksperts.

Aizplūdušā ūdens daudzums uz kopējā Baltijas jūras tilpuma gan esot niecīgs jeb “tās ir smieklīgi mazas procenta daļas”, lai tas paaugstinātu ūdens līmeni citviet. “Lai ūdens līmenis vienā jūras pusē par kādu metru paceltos, bet otrā kristos, vajadzētu tiešām ļoti stipru vēju, kas pūstu pāri visai Baltijas jūrai. Taču šoreiz tā nav.”

J. Lapinskis arī pauž, ka Baltijas jūrai ļoti stiprie vai netipiska virziena vēji ir veselīgi. Piemēram, ļoti stiprs rietumu puses vējš no Ziemeļjūras pa Dāņu šaurumiem sapūš sāļo un ar skābekli bagāto ūdeni. Savukārt, ja ir austrumu vējš, tad ūdens no Baltijas jūras izplūst ārā un tā vietā ieplūst Ziemeļjūras ūdens.

“Visi šie notikumi Baltijas jūrai ir ļoti, ļoti vajadzīgi,” atzīmē eksperts.